Vakarā sēdu, lasu par zaļajiem kokteiļiem un ēdu čipsus. Tāds tipisks veselīga dzīvesveida prototips.

Bet jau no rīta uzmiksēju pirmo zaļo kokteilīti no Butenko grāmatas - apelsīnu sula, paprika un rukola. Tomēr nācās pielikt arī banānu, kurš bija ieteikts tikai tā, ja nu ļoti saldu to kokteili gribētos. Man gribējās. Kārtējo reizi konstatēju to, ko jau tāpat zināju: Philips blenderis nekam neder - vismaz ciktāl tas attiecas uz zaļo kokteiļu malšanu - mans kokteilis atgādina vairāk zupu ar paprikas, zaļumu un banāna gabaliņiem (ja es būtu amerikānis, droši vien izsviestu savu blenderi miskastē un nopirktu jaunu. Taču padomju laika traumatiskās pieredzes un zaļās domāšanas izbraukātās smadzenes neļauj tā vienkārši lidināt ārā kaut ko, kas nav nelabojami salūzis, lai arī ir draņķis draņķim). Bet garša kokteilim ir laba. Un acis atveras, galva sāk strādāt, enerģija parādās nekavējoties, kafija izrādās pilnīgi lieka. Kā jau to varēja gaidīt.

Palasījusi, paklausījusies mazliet par autores dzīvesgājumu, lasu grāmatu jau ar citu aci. Man kaut kā ārkārtīgi patīk redzēt cilvēku, kas grāmatu sarakstījis - kā viņš runā, kā izskatās, ko domā. Tad man šķiet, ka es labāk uztveru grāmatā rakstīto.

Viktorija raksta, ka grāmatā apkopotās receptes viņi ar ģimeni krājuši un izmēģinājuši 4 gadus. Esmu ārkārtīgi pateicīga viņiem par šo darbu - pat tikai lasot, es jau redzu, ka tas padarīts godam: salikumi ir vienkārši un ļoti veiksmīgi, tie ir tiešām garšīgi kokteiļi. Man ļoti patīk to sistematizācija: saldie kokteiļi iesācējiem, lai pāreja uz svaigajiem zaļumiem neliktu sejai vaikstīties ekstrēmās grimasēs, tad ļoti zaļie kokteiļi rūdītiem svaigēdājiem un zaļo šotiņu cienītājiem, tad svaigās zupas, deserti, biezeņi, kokteiļi bērniem, un pat kokteiļi mājdzīvniekiem, suņiem un kaķiem - tā teikt, lai negrauž Jūsu kaktusu un orhideju kolekciju uz palodzes. Šis un tas no piedāvātajiem produktiem pie mums nav nopērkams, piemēram, tandželo, jaunās vīnogu lapas, opuncija (tāds kaktuss), džekfrūts (maizes koka auglis) varētu būt pagrūti dabūjami. Daudz eksotisko augļu - protams, jo tie ir tik saldi! Mango, banānu, papaijas un avokado patēriņš tāds, ka maz neliekas - "go local" diez ko nesanāk. Ha! Kokteiļu kokosriekstu es mūsu lielveikalos esmu gan redzējusi - ļoti labi, būs iemesls izmēģināt! Dažu labu padomu par produktu kombinācijām lieku aiz auss. Teksts par zaļumu daudzveidību liek man priecāties līdz sirds dziļumiem - manas "iekšas" vienmēr gavilē, kad dzirdu slavinām uztura daudzveidību. Melnbaltās fotogrāfijas grāmatā, protams, ir totāla katastrofa - kā reiz seno laikos kāds krievu satīriķis jokoja, ka šādā bildēs grūti izšķirt - attēlotais ir cilvēks, ledusskapis vai salāts.  Bet tas sīkums - galvenais, pārsvarā receptes ir tik praktiskas un labas, un arī Latvijā pieejamo produktu sortimentam derīgas vai viegli pielāgojamas, ka es beidzot sajūtos spējīga bez milzīgiem tēriņiem un sazinkādu sarežģītu recepšu izpildīšanas vai pastāvīgas neveiksmīgu kokteiļu izlietnē liešanas, vai mazpazīstamu nezāļu meklēšanas sākt regulāri dzert veselīgās zaļās dziras. Es gribu būt veselāka, slaidāka un priecīgāka, lai arī nemērķēju kļūt par 100% svaigēdāju (izdzērusi šī rīta kokteilīti, sēdu un drebinos - ziema Latvijā ir visai vēsa!) Priekā, iedzeram kokteilīti uz mūsu visu veselību!

Dita Lase, vegus.lv, 03.02.2014.