Rajoni, kas no galvaspilsētas centra sasniedzami, šķērsojot
Daugavu, šķiet, vienmēr dzīvojuši mazliet citādu dzīvi nekā
pārējie, un to iedzīvotāji allaž lepojušies ar to, ka dzīvo tieši
te – Iļguciemā, Āgenskalnā, Torņakalnā, Ziepniekkalnā... Daudzas šo
rajonu vietas vēl glabā romantisku mazpilsētas gaisotni, ko rada
vecas koka ēkas, bruģētas ieliņas, pavasarī un vasarā ziedos
slīgstošie dārzi. Pārdaugava – tā vienmēr bijusi sava veida
neatkarīga republika. Un nu tai radies arī savs apdziedātājs.
Žurnālists un rakstnieks Dzintars Tilaks savas grāmatas
“PPPPP jeb Pazīstamām personībām papildinātas Pārdaugavas
piezīmes” nosaukumu atzīstas daļēji aizlienējis no
Marģera Zariņa (arī pārdaugavieša) slavenās “PPP jeb Pārlabotas un
papildinātas pavārgrāmatas”, taču Tilaka grāmata piedāvā gluži
citas “receptes” nekā hrestomātiskā romāna kulināri izglītotais
varonis – tās ir receptes dzīves, kultūrvēstures un interesantu,
bieži kuriozu atgadījumu baudīšanai, kādi sakopoti grāmatas
vākos.
Ir, protams, tikai loģiski, ka arī grāmatas atvēršanas
svētki notiks pašā “Pārdaugavas sirdī” – Kalnciema kvartāla Vīna
studijas telpās 1. aprīlī plkst. 14.00.
Autora atmiņas par Pārdaugavu tekstā savijas ar iztēles
gleznām un literāriem ievērojamu pārdaugaviešu portretiem
– lappusēs dzīvīgi rosās dzejnieks Māris Melgalvs, teātra kritiķis
Gunnars Treimanis, rakstnieki Inese Zandere un Ēriks Hānbergs,
vides žurnāliste Anitra Tooma, komponists Aleksandrs Kublinskis un
vēl daudzi, daudzi citi, kuru liktenis cieši savijies ar Daugavas
kreiso krastu. Autors itin kā ņem lasītāju pie rokas un vadā pa
šaurajām ieliņām, vienlaikus rādot un stāstot – lūk, tur sena
muižiņa, te – slavenais Alīses ielas ūdenstornis, bet tur –
Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, te man bērnībā bija, lūk,
šāds traks piedzīvojums, bet šajā vietā vēl var atrast Pirmā
pasaules kara patrončaulītes... Vienlaikus tā ir ekskursija arī
pagātnē, autoram meklējot atbildes uz jautājumiem: kur tad
Āgenskalnā ir kalns un kur – priedes? Kas mājojis tagad ar dēļiem
aiznaglotajā Nordeķu muižiņā? Kā radies Melnsila ielas nosaukums?
Un kur Daugavas kreisajā krastā bijusi rodeļu trase?
Vēstures fakti, asprātīgi vērojumi un autora dialogi ar
īstiem un iedomātiem sarunbiedriem veido stāsta raito, tomēr
mierpilno plūdumu. Grāmatas noslēgumā Tilaks ar smaidu
velta vairākas rindkopas pat sava veida sazvērestības teorijai –
visur, kur vien iedams, gan savas dzīves, gan šīs grāmatas tapšanas
laikā viņš sastapis cilvēkus, kas bijuši cieši saistīti ar
Pārdaugavu. Vai tik tur neslēpjas kas vairāk, piemēram, kāda
slepena organizācija, ko?
Papildvērtību grāmatai piešķir melnbaltie
fotoattēli, kuros iemūžinātas gan ainavas, kuru vairs nav,
gan autora skatījums uz saviem varoņiem – cilvēkiem, ēkām,
pagalmiem un dārziem.
Pieejama arī e-grāmata.
