Tā kā šo raidījumu neatņemama sastāvdaļa ir arī tās vadītāja intervijas ar latviešu rakstniekiem, nule varētu veidoties interesanta situācija, kurā Dzintars Tilaks – žurnālists intervētu Dzintaru Tilaku – rakstnieku, kuram atkal iznākusi jauna grāmata! Situācija tomēr būtu visnotaļ atbilstoša autora jaunākā darba noskaņai – romāns, kuram dots nosaukums “Piķis un zēvele jeb Latvju biznesa nacionālās īpatnības” , ir asredzīgs, humoristisks, viegli ironisks romāns par kādu neparastu situāciju, kas atgadās mūsdienu Latvijā. Grāmatas “Piķis un zēvele jeb Latvju biznesa nacionālās īpatnības” atvēršanas svētkos 27. februārī plkst. 12.00 Ķīpsalas izstāžu zāles Grāmatnieku ģildes stendā uzklausīsim gan autoru, gan redaktoru un runāsim par dažādām tēmām – literatūru, humoru, biznesu un dzīvi.
Bieži dzirdam apgalvojumus, ka veiksme mūslaikos mīl tos, kuriem
jau ir savs starta kapitāls – viņiem tad nu paveras iespēja uz šīs
bāzes realizēt pārdrošākās ieceres un dzīvot visnotaļ pārticīgi.
Dzintars Tilaks savā romānā piedāvā situāciju – kas notiek,
kad parastajam latvietim “no zila gaisa” tiek iedots šāds “sākuma
kapitāls”, lai attīstītu biznesu, plauktu un zeltu? Proti,
gluži reālistiskā mūsdienu latviešu lauku sētā mistiskā kārtā
parādās kāds labdabīgs un dāsns… Spoks? Rēgs? Lai kā viņu dēvētu,
pats galvenais, – viņš uzdāvina sirmai kundzei Almastantei viņas
pašas veco aku, pilnu ar varen smalko un dārgo franču konjaku
Martell, kuru smeldams neizsmelsi! Turklāt konjakam piemīt arī
unikālas dziednieciskas īpašības... Kā latvietis rīkotos situācijā,
kad viņa rīcībā piepeši ir šāds neizsmeļams labklājības resurss?
Cik viegli vai grūti ir peldēt straumē, kurā mutuļo gan
likumdošanas neskaitāmās prasības, gan ģimenes attiecību
peripetijas? Dzintara Tilaka romāns ir radniecīgs Māras
Svīres hrestomātiskajam stāstam “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” – arī
šeit autors liek par latvieša tipiskajām īpašībām ne tikai
pasmaidīt, bet reizumis smieties pilnā balsī, un ne tikai padomāt,
bet apdomāt visai kārtīgi...
Ko par grāmatu saka pats autors? „Kārtīgam latvietim viss ir
buntītēs. Bez tēju buntītēm ir arī pa buntītei tipisko īpašību,
vājību, stereotipu. Buntīte varēšanas un buntīte nedrošības, arī –
sava naivuma buntīte. Vienīgi pašironijas buntīte tāda paplāna, it
īpaši, ja kuplā lepnuma buntīte karājas blakus. Nu, re – vispirms
kuplinot veselīgu pašironiju, tad sajaucot kopā no visa pa
drusciņai, tapa tipiski latvisks uzlējums, kuru malkot, lasīt, šad
tad tipiski latviski nosmīnot: tas nav par mani.”
Pieejama arī e-grāmata.
