Zaudēt kādu pazīstamu cilvēku ir smagi, uzreiz rodas neomulīga sajūta, sirdī un prātā iezogas bailes, sāpes un nesaprašana. Zaudēt savu radinieku, ģimenes locekli…tās ir neizbēgamas elles mokas, asaru jūras, negulētas naktis, visbriesmīgākie murgi, sirds nevienmērīga pukstēšana, izmisums un nespēja pieņemt notikušo, apetītes trūkums, vēlēšanās nomirt pašam. Es pazīstu šīs sāpes, izjūtu tās arī pret svešiem man nepazīstamiem cilvēkiem, jo mēs visi taču gribam dzīvot, neviens negrib mirt, taču ir cilvēki, radījumi, kas upurē sevi, lai kādu izglābtu.

Grāmata „ Skaistā Tumsa” iesākas pavisam traģiski, grāmatas pirmajā nodaļā ir aprakstītas Līnas tēvoča -Meikona bēres, kas manī izraisīja nelielas bailes un nepatiku, taču nevis pret Meikonu, bet gan pret nāvi un bērēm!

Līna nespēj paskatīties uz savu draugu Ītanu, jo viņš tik ļoti zintnieku meitenei atgādina viņas tēvoča nāvi, upurēšanas nakti, „Mēnešu grāmatu”, Ītana atdzīvināšu. Ītans par šo upurēšanu neko nezin, ne Amma, ne Līna viņam to nav stāstījusi, tas ir viņu abu noslēpums! Līna turpina sevi vainot tēvoča nāvē, meitene vairs nezina, kas viņa ir, nezin, kur ir viņas vieta, tāpēc Līna dodas prom ar mistisku puisi Džonu un savu māsīcu Ridliju, kuri ir no Līnas pasaules. Līna mīl Ītanu, taču nespēj ar viņu būt kopā nenodarot viņam sāpes.

Izraudzīšanās mēnesis tuvojas, Ītanam ir jāatrod Līna, tāpēc puisim palīgā steidzas meitene- Liva, kurai Ītans nav vienaldzīgs un šķiet, ka arī Ītanam meitene nav vienaldzīga un, protams, Links (Ītana labākais draugs). Visi trīs dodas meklēt Līnu pa Getlinas bezgalīgajiem tuneļu labirintiem, kur nekas nav tā kā izskatās.

Grāmatas sižets ir spraigāks kā pirmajā grāmatā „Daiļās Būtnes” arī daudz skumīgāks, jo Līnas un Ītana dvēseles ir nomaldījušās, taču neskatoties uz viņu dvēseļu stāvokli, jaunieši mīl viens otru, viņus abus izšķir dažādā piederība atšķirīgām pasaulēm, bet varbūt arī Ītans ir viens no zintnieku pasaules? Vai Ītans un Līna būs kopā?Varbūt viss ir pavisam savādāk? Kad tu esi miris, varbūt tu nemaz neesi miris? Miršanu cilvēkam var piedot, bet nākt laukā no kapa- tas ir piedauzīgi…

Grāmatas literārā valoda ir tikpat saprotama kā pirmajā daļā, dažbrīd tā ir baisa, smaga, sāpīga, taču pašās grāmatas beigās parādās sen gaidītais saules stariņš un maigums.
Kami Garsijas & Mārgaretas Stolas grāmata „Skaistā Tumsa” ir tikpat aizraujoša kā „Daiļās Būtnes”, grāmatas ir noslēpumu un negaidītu pārsteigumu pilnas, lasītājs nespēs pretoties šo romānu valdzinājumam, jo katra grāmatas lapaspuse tevi pārsteigs no jauna, atklājot noslēpumus, lāstus, patiesību, briesmas! “Skaistā tumsa” mani savaldzināja un atdzīvināja manu iztēli, padarot manus sapņus neaizmirstamus, pat spocīgus!

VĒRTĒJUMS: 10/10

Elīna Zālīte, http://dgpyfrom.wordpress.com, 25.08.11.