Tu zini to sajūtu, kad tu peldi virs ūdens? Visas sajūtas tiek
apslāpētas, tu esi bezsvara stāvoklī, pilnīgi relaksējies,
atbrīvojies. Nekur nav lielu trokšņu, kas liktu uztraukties,
nekādas steigas, tu esi drošībā, priecīgs par dzīvi un viss
pārējais šķiet jūdzēm tālu. Tieši tā Megijas Stīvoteras grāmatas
liek man justies.
Megija savus grāmatu tēlus apraksta tik spilgti, detalizēti, ka tie
manā iztēlē atdzīvojas un ieņem savu formu. Visas grāmatas
darbības, ainas tiek izspēlētas manā prātā, iedomās, visas varoņu
emocijas es uzsūcu sevī un pārdzīvoju līdz ar viņiem, priecājos
līdz ar viņiem, mīlu kopā ar viņiem. Es patiešām apbrīnoju šādus
rakstniekus, kas liek manai iztēlei strādāt, un tas ir patiešām ir
ļoti atzinīgi, jo bieži ar mani tas tā nenotiek.
Grāmata
„Svārstības” ir turpinājums Megijas Stīvoteres
pirmajai grāmatai
„Trīsas” . Ar nožēlu man jāatzīst, ka
Stīvoteres pirmā grāmata bija daudz interesantāka un
izklaidējošāka. Tomēr arī šai grāmatai piemīt savs raksturiņš un
šarms, jo tieši šajā daļā stāsts ir par puisi, kurš reiz bija
vilks, un par meiteni, kas pamazām pārvērtās par vilku.
Vēl pirms dažiem mēnešiem tieši Sems bija mistiska būtne, par kuru
neviens pat nenojauta. Sems bija gan vilks, gan cilvēks,
pateicoties Greisai un viņas draudzenei Izabellai, šobrīd Sems ir
tikai cilvēks.
Pagājušā gadā Greisa patiešām no visas sirds ilgojās kļūt par daļu
no vilku bara, kas dzīvo mežā aiz viņas mājas. Tomēr šobrīd nevis
Greisa vēro vilkus, gaidot, lai viens no viņiem atnāk pie viņas,
bet gan viņi vēro meiteni, gaidot, kad Greisa dosies pie viņiem.
Kas notiek ar meiteni? Viņa taču nespēj pārvērsties par vilku, viņa
taču ir izdziedēta! Viņa taču pārkarsa tajā dienā, kad tēvs bija
Greisu ieslēdzis mašīnā…
Sems ir tik ļoti aizņemts ar jaunajiem vilkiem, kurus Beks bija
pārvērtis, ka viņš pat nepamana, kas īsti notiek ar Greisu. Greisas
vecāki šo uzdevumu sarežģī, jo viņi aizliedz Greisai tikties ar
Semu. Sems mēģina izprast jauno vilku Kolu.
Kols ir ļoti izskatīgs puisis, rokzvaigzne no kādas populāras
rokgrupas „NARKOTIKA”. Puiša pagātne ir sāpīgiem, briesmīgiem
notikumiem pildīta. Kolam pašam ir savi dēmoni, ar kuriem cīnīties,
viņš atsakās no savas cilvēciskās dzīves labprātīgi. Mūziķis ir
pametis savu spožo karjeru. Šis puisis ir ārkārtīgi gudrs, viņa
tēvs arī, ievērojams un nedaudz traks zinātnieks. Kolam iepatīkas
Izabella, viņš uzticas šai meitenei. Kols nevēlas viņu izmantot,
taču iekāre un valdzinājums ir pārāk spēcīgs, taču Kols braši turas
pretī. Viņš ciena Izabellu, vēlas būt godprātīgs, ne tik bezrūpīgs
kā agrāk.
Megijas Stīvoteras grāmata „Svārstības” ir intriģējoša, notikumi
šajā grāmata nekad nestāv uz vietas, grāmata ir dinamiska. Man ļoti
patīk tas, ka Megija šajā grāmatā ir ievietojusi, ierakstījusi
dažus zinātniskus aspektus, kuri paskaidro kā cilvēks pārvēršas par
vilku, kā šī pārvērtība norisinās. Tieši iesaistot Kola tēlu šajā
grāmatā, es sapratu, kāpēc daži cilvēki izbauda savu pārvēršanos
par vilku un kāpēc daži to nosoda. Es saprotu, ka Kols vēlas
pārstāt eksistēt kā cilvēks, lai dzīvotu labāku dzīvi, lai sāktu
visu no jauna, kad viņa iepriekšējā dzīvē nav vērts vairs dzīvot.
Vai tas būtu īstais risinājums, atteikties no savas dzīves, lai
aizmirstu savu nožēlojamo dzīvi, kuru puisis pats bija
izvēlējies?
Grāmatas valoda ir viegla, romantiska, skarba, maiga. Grāmata ir kā
spoža zvaigzne, kas iemirdzas ar katru lappusi arvien spožāk. Un
kad grāmatas vāks ir aizvērts, šī zvaigzne joprojām turpina mirdzēt
manos sapņos un pārdomās par lasīto.
VĒRTĒJUMS: 9/10
Elīna Zālīte, http://dgpyfrom.wordpress.com, 14.03.2012.