Šarlēnes Harisas grāmatu
„Nemirstīgie Dalasā” nevis lasīju, bet gan
„apriju”, gluži kā šī rīta pelmeni. Atkal jau kārtējo reizi grāmata
bija par vampīriem (protams, ka man neapnīk!) Vampīri, vampīri… es
jau sapņoju par viņiem, bet varbūt pati realitāte ir garlaicīgs
sapnis, kur nav nekā neparasta, vai arī sapnis ir īstā realitāte,
kurā mēs dzīvojam ar iekāri, kaisli, baudu, alkām pēc
piedzīvojumiem, pārdabiskiem, mitoloģiskiem tēliem, dažādiem
rituāliem…pat asinīm.
Grāmata „Nemirstīgie Dalasā” ir daudz interesantāka un spēcīgāka,
nekā Harisas pirmā grāmata „ Miris- līdz tumsai”. Otrā grāmata ir
daudz pārdabiskāka, baisāka, šausmīgāka, mokošāka, dažkārt šis
darbs atstāj lasītāju neziņā ļoti ilgi, līdz tiek atšķetināti visi
noslēpumi. Šajā grāmatā kaisles netrūkst. Uzmanieties, ka
nesiekalojaties lasot „Nemirstīgie Dalasā”. Grāmata ir patiešām
vienreizēja, mistiska ar mītisku pieskaņu, pārdabiska, ellīgi
mokoša, erotiska.
Atļaušos pieminēt, ka noskatījos arī „True Blood” seriāla pirmo un
otro sezonu, tādejādi centos salīdzināt grāmatu ar seriālu. Ar
nožēlu man jāatzīst, ka grāmata ir daudz interesantāka kā pats
seriāls, turklāt seriālā visi notikumi, darbības ir daudz
atšķirīgākas, brīnums, ka vārdi nav mainīti! Grāmatā galveno varoņu
emocijas ir aprakstītas daudz skaistāk, krāšņāk turpretī seriālā
šīs emocijas, jūtas es nesaskatīju, vietām pat bija garlaicīgi
skatīties!
Sūkijas Stakhausas piedzīvojumi turpinās pakļaujot viesmīli nāves
briesmām. Sūkijai ar savu draugu- vampīru Bilu ir jādodas uz
Dalasu, lai palīdzētu turienes vampīriem sameklēt savu vampīru
biedru, kuru ir nolaupījuši reliģiskas sektas fanātiķi. Protams,
bez sarežģījumiem neiztikt. Sūkijai nav izvēles, viņai ir jāpalīdz
asins aukstajiem vampīriem. Dalasas vampīri nav īpaši draudzīgi,
viņos nav nekas cilvēcisks, vampīri ir naidīgi noskaņoti par sava
biedra nolaupīšanu, turklāt nodevējs ir viens no viņu kopienas.
Vieglāk pārveidot plutoniju nekā vampīra ļauno garu. Vai nodevējs
ir vampīrs? Kad Bils nespēj Sūkijai palīdzēt, to dara Ēriks. Ēriks
kļūst par Sūkijas palīgu, glābēju, uzticības personu.
Grāmatas sižets ir diezgan raits, jo nekas nestāv uz vietas, katru
dienu Sūkija piedzīvo jaunas briesmas. Grāmata netiek vilkta
garumā. Lasot romānu sajūta ir tāda kā braucot ar automašīnu lielā
ātrumā neapstājoties, tikai braucam uz priekšu, es neapstājos es
tikai lasīju līdz spēku izsīkumam, cik ātri vien spēju, jo vēlējos
noslēpumus atklāt daudz ātrāk un dedzīgāk.
VĒRTĒJUMS: 9,5/10
Elīna Zālīte, http://dgpyfrom.wordpress.com, 07.11.2011
