„Divpadsmit” ir episki biezās grāmatas „Pāreja” turpinājums, par „Pāreju” reiz jau esmu izteikusies blogā- lasi ŠEIT. Ja esi nonācis uz vientuļas salas un „Divpadsmit” ir vienīgā pieejamā grāmata, bet „Pāreju” neesi lasījis, tad nebēdā! Otrās daļas sākumā hronoloģiskā secībā (atšķirībā no pirmās grāmatas) ir apskatīti visi galvenie notikumi, kas risinājās „Pārejā”.

Grāmatā „Divpadsmit” turpinās jau iesāktā postapokalipses tēma. Atverot grāmatu, tu ieiesi greizo spoguļu pasaulē. Daži spoguļi rādīs pareizi, daži greizi, citi parādīs to, kas jau pārspriests pirmajā daļā, bet vēl citi aizvedīs senākos notikumos, kuri tiks izgaismoti mazliet vairāk kā iepriekš. Pa vidu vēl nāksies soļot pa lauskām, krāsainām, spilgtām, bieži vien neizprotamām. Visam nav jau jābūt racionālam un izskaidrojamam.

Man iepatikās vairākas grāmatas sižeta ainiņas, kas brīnumskaidri ļāva iztēloties Kronina radīto pasauli. Pats kolorītākais tēls bija Kitridžs, kurš slaktēja vīrusainos no saviem nocietinātajiem apartamentiem, vēlāk šos video augšupielādējot Youtube. Netraucēja pat tāda nekonsekvence kā tas, ka viņu par šīm izdarībām ieradās sodīt varas vīri, kad pilsēta jau mirka asinīs, viss bija kļuvis nekontrolējams. Dīvaini, ka resursi tiek izšķiesti tādiem niekiem kā Kitridža pēdu sadzīšana. Kā jau teicu- ne visur jāmeklē loģika. Šādas un līdzīgas epizodes vijas viscaur romānam. Jāpiebilst, ka lielākoties sižeta līnijas grāmatā nelīmējas kopā, tomēr uz beigām kopā tiek lipināts viss, vienalga- līp vai nelīp.

Šajā grāmatā parādās jēga arī vairākām „Pārejas” epizodēm. Grāmatas teksts ir mazliet nomācošs, sevišķi, ja sākam vilkt paralēles ar reālās dzīves notikumiem. Kopumā „Divpadsmit” nelasījās tik raiti kā gribētos. Brīžiem aizdomājos par vienu lietu. Drīz vai ne tik drīz klajā vajadzētu nākt sērijas noslēdzošajai grāmatai „The City of Mirrors”. Tā nu es aizdomājos, vai arī tajā tiks turpināta pirmajās divās grāmatās iesāktā vīrusaino tēma, kas jau šķiet sevi izsmēlusi. Otrajā daļā autors nedaudz pieskaras tēmai par blokādi, kad cilvēkiem neļāva izkļūt no Amerikas kontinenta. Būtu jau forši, ja trešajā daļā vairāk apskatītu pārējo pasauli, kura ar vīrusu nav sastapusies. Mani interesē, kā Amerikas iedzīvotāji pēc 12 nāves (loģiski ņemot, tam taču būtu jāseko) satiktos ar pārējo pasauli un iejustos starp viņiem. Viņi taču būtu kā Remarka „zudusī paaudze”. Mani moka ziņkāre, vai kaut kas no manām domām īstenosies trešajā grāmata. Pasapņot taču nav aizliegts, vai ne? Tas jau vien ir iemesls, lai gaidītu pēdējo grāmatas daļu!

Vērtējums- 6/10

Evija Žiba, evijaspasaule.wordpress.com, 05.07.2014.