Laikam ir stilīgi gaidīt pasaules galu. Un ja jau cilvēkiem par
to tāda interese, tad nu top aizvien vairāk filmas un grāmatas
tieši par šo tēmu. Starp citu, šajā grāmatā ir vēl viena top lieta-
vampīri. Bet šoreiz tie nebūs tik labi un romantiski, kā to varbūt
vēlētos Meijeres fani. "
Pāreja " pašlaik ir kļuvusi ļoti populāra, bet
es nedomāju, ka tas kļūs par mainstream romānu. Ir žanri, kas neder
visiem un šis ir viens no tiem. Īsumā varētu teikt, kas tas ir
zinātniskās fantastikas darbs par apokalipsi, bet šāds raksturojums
ir ļoti nepilnīgs.
Bija divpadsmit uz nāvi notiesāti cietumnieki. Armija atlasīja
īpaši viņus, jo tie bija vispiemērotākie cilvēki, cilvēki bez
cerībām un saistībām. Šie divpadsmit cietumnieki piedalījās kādā
eksperimentā, kuram bija svarīgs mērķis. Viņiem ievadīja īpašu
vīrusu un novēroja šī vīrusa iedarbību. Uzraudzība bija stingra un
nopietni izstrādāta, bet inficētie tomēr izkļuva brīvībā un sākās
tas, ko mēs tā gaidījām- pasaules iznīcība. Bez šiem divpadsmit
cietumniekiem bija vēl viens eksperimenta dalībnieks- sešgadīgā
Eimija. Vai šis vīruss viņu ietekmēs tāpat kā cietumniekus? Kāda
būs viņas loma šajā romānā?
Nosacīti grāmatai var izšķirt divas daļas, manuprāt, šīs daļas
viena otru ļoti labi papildina. Citi gan nesaskata jēgu pirmajai
daļai, vēl citi apgalvo, ka tā ir labāk uzrakstīta. Variantu ir
daudz un atsauksmes dažādas. Pirmajā daļā uzzināsim par pašu
vīrusu, cietumniekiem un viņu inficēšanu, bet pēc aptuveni 300
lappusēm iepazīsimies ar pasauli, kur lielākā cilvēces daļa ir
aizgājusi bojā.
Varoņi no grāmatas lappusēm pazūd tikpat ātri kā kūka no svētku
galda, tāpēc labāk tiem īpaši nepieķerties. Kamēr tu vēl vēro kūkas
gabaliņu un priecājies, cik tas skaists, tikmēr kāds cits to jau
paspējis apēst. Vispār man liekas, ka Kronins grāmatā iesaistījis
pārāk daudz tēlu. Daži no tiem, manuprāt, bija pilnīgi nenozīmīgi
un iepazīstināšana ar vairāku grāmatas varoņu dzīves gājumu un radu
rakstiem varēja nebūt, tādējādi arī grāmatas apjoms būtu mazliet
samazinājies. Bet grāmatas apjomu gan nevajag uzskatīt par iemeslu,
lai to nelasītu, jo grāmata ir notikumiem bagāta, tādēļ lasās
diezgan raiti.
Grāmata un tās notikumi man šķita ļoti oriģināli un sižeta
pavērsieni tik negaidīti, ka brīžiem bija jāpašķir atpakaļ lapa,
lai pārliecinātos, vai tas, kas tagad notiek, ir patiesība vai nē.
Varbūt tas tādēļ, ka neko tamlīdzīgu iepriekš nebija lasījusi, bet
vairāk gan ticu, ka iemesls ir autora meistarība. Man patika gan
Kronina rakstības stils, gan viņa fantāzija, arī grāmatas valoda
bija man saistoša. Nedomāju, ka šī grāmata patiks tikai vīriešiem.
Es labprātāk lasu šādu darbu nekā kādu no sieviešu
romāniņiem.
Bija jau arī lietas, kas man vai nu nepatika vai likās nesakarīgas.
Piemēram, jau minētais fakts par nesvarīgajiem varoņiem. Pamanīju,
ka autoram ļoti patīk it kā nogalināt varoņus, bet nākamajā nodaļā
atklāt, ka viņi tomēr ir dzīvi. Man jau labāk patīk, ja labos
varoņus tik ļoti nesaudzē. Bet neskatoties uz šiem sīkumiem,
grāmata mani pozitīvi pārsteidza un atstāja labu pēcgaršu. Noteikti
nākotnē izlasīšu arī grāmatas turpinājumu „The Twelve”.
Vērtējums- 9/10
Evija Žiba, http://evijadomaa.blogspot.com, 4.12.2012.