Laikam ir stilīgi gaidīt pasaules galu. Un ja jau cilvēkiem par to tāda interese, tad nu top aizvien vairāk filmas un grāmatas tieši par šo tēmu. Starp citu, šajā grāmatā ir vēl viena top lieta- vampīri. Bet šoreiz tie nebūs tik labi un romantiski, kā to varbūt vēlētos Meijeres fani. " Pāreja " pašlaik ir kļuvusi ļoti populāra, bet es nedomāju, ka tas kļūs par mainstream romānu. Ir žanri, kas neder visiem un šis ir viens no tiem. Īsumā varētu teikt, kas tas ir zinātniskās fantastikas darbs par apokalipsi, bet šāds raksturojums ir ļoti nepilnīgs.

Bija divpadsmit uz nāvi notiesāti cietumnieki. Armija atlasīja īpaši viņus, jo tie bija vispiemērotākie cilvēki, cilvēki bez cerībām un saistībām. Šie divpadsmit cietumnieki piedalījās kādā eksperimentā, kuram bija svarīgs mērķis. Viņiem ievadīja īpašu vīrusu un novēroja šī vīrusa iedarbību. Uzraudzība bija stingra un nopietni izstrādāta, bet inficētie tomēr izkļuva brīvībā un sākās tas, ko mēs tā gaidījām- pasaules iznīcība. Bez šiem divpadsmit cietumniekiem bija vēl viens eksperimenta dalībnieks- sešgadīgā Eimija. Vai šis vīruss viņu ietekmēs tāpat kā cietumniekus? Kāda būs viņas loma šajā romānā?

Nosacīti grāmatai var izšķirt divas daļas, manuprāt, šīs daļas viena otru ļoti labi papildina. Citi gan nesaskata jēgu pirmajai daļai, vēl citi apgalvo, ka tā ir labāk uzrakstīta. Variantu ir daudz un atsauksmes dažādas. Pirmajā daļā uzzināsim par pašu vīrusu, cietumniekiem un viņu inficēšanu, bet pēc aptuveni 300 lappusēm iepazīsimies ar pasauli, kur lielākā cilvēces daļa ir aizgājusi bojā.

Varoņi no grāmatas lappusēm pazūd tikpat ātri kā kūka no svētku galda, tāpēc labāk tiem īpaši nepieķerties. Kamēr tu vēl vēro kūkas gabaliņu un priecājies, cik tas skaists, tikmēr kāds cits to jau paspējis apēst. Vispār man liekas, ka Kronins grāmatā iesaistījis pārāk daudz tēlu. Daži no tiem, manuprāt, bija pilnīgi nenozīmīgi un iepazīstināšana ar vairāku grāmatas varoņu dzīves gājumu un radu rakstiem varēja nebūt, tādējādi arī grāmatas apjoms būtu mazliet samazinājies. Bet grāmatas apjomu gan nevajag uzskatīt par iemeslu, lai to nelasītu, jo grāmata ir notikumiem bagāta, tādēļ lasās diezgan raiti.

Grāmata un tās notikumi man šķita ļoti oriģināli un sižeta pavērsieni tik negaidīti, ka brīžiem bija jāpašķir atpakaļ lapa, lai pārliecinātos, vai tas, kas tagad notiek, ir patiesība vai nē. Varbūt tas tādēļ, ka neko tamlīdzīgu iepriekš nebija lasījusi, bet vairāk gan ticu, ka iemesls ir autora meistarība. Man patika gan Kronina rakstības stils, gan viņa fantāzija, arī grāmatas valoda bija man saistoša. Nedomāju, ka šī grāmata patiks tikai vīriešiem. Es labprātāk lasu šādu darbu nekā kādu no sieviešu romāniņiem.

Bija jau arī lietas, kas man vai nu nepatika vai likās nesakarīgas. Piemēram, jau minētais fakts par nesvarīgajiem varoņiem. Pamanīju, ka autoram ļoti patīk it kā nogalināt varoņus, bet nākamajā nodaļā atklāt, ka viņi tomēr ir dzīvi. Man jau labāk patīk, ja labos varoņus tik ļoti nesaudzē. Bet neskatoties uz šiem sīkumiem, grāmata mani pozitīvi pārsteidza un atstāja labu pēcgaršu. Noteikti nākotnē izlasīšu arī grāmatas turpinājumu „The Twelve”.

Vērtējums- 9/10

Evija Žiba, http://evijadomaa.blogspot.com, 4.12.2012.