Fantāzija un fantastika

Sākot ar 19. gadsimta beigām, iespējams izsekot tam, kā anglofonajā kultūrā veidojas modernais literārās fantāzijas žanrs, kura pamatu veido diezgan paradoksāls divu literāro ietekmju krustpunkts - angļu mitopoētiskais fantāzijas romāns no vienas un amerikāņu lubu žurnālu tradīcija no otras puses. Apskatīsim katru no šiem virzieniem atsevišķi.

Angļu mitopoētiskais fantāzijas romāns aizsākas ar rakstnieka Viljama Morisa (William Morris) daiļradi. Viņa romāni iemiesoja deviņpadsmitā gadsimta cilvēkam zudušās paradīzes tēlu romantisma iztēloto utopiski cēlo viduslaiku veidolā, taču romānu darbība risinājās zemēs, kādas neatrast pasaules kartēs. Romānā  "Aka pasaules galā" (1896) pirmo reizi izvērstā veidā sastopam fantāzijas žanra pamatpazīmes - citpasauli ar izstrādātu nomenklatūru un romances tradīcijās ieturētu sižetu. Tieši Morisa romānus kritiķi uzskata par fantāzijas aizsācējiem, kas formulēja žanra tālāko virzību.

Morisa darbos pirmo reizi redzam fantāzijas

Bruņinieku romāns nebija vienīgais virziens, kādā attīstījās literārā fantāzija. Jau 17. gadsimta beigās Francijā populāras kļuva tautas pasaku apdares galma izklaidei, kuras publicē Šarls Pero un D'Olnē kundze. Notika arī pretējais process, literārajām apdarēm pārceļojot atpakaļ tautas mutē. Pētnieks Džeks Zaips uzskata, ka, vēlākais, ap 1720. gadu pasaka jau bija formulēta kā žanrs un tās paradigmatiskā forma un motīvi bija pazīstami visā Eiropā, galvenokārt pateicoties franču valodas kā Eiropas kultūras valodas plašajai izplatībai , taču žanrs vēl nebija ieguvis “bērnu literatūras” statusu. Taču jau drīz apgaismības laikmeta principi utilizēja pasaku kā didaktisku līdzekli bērnu iepazīstināšanai ar morāles un sociālajām normām. Arī citās fantāzijas formās sāk dominēt noderīguma faktors - zīmīgi ir tādi darbi kā Dž. Banjana alegoriskā fantāzija ”Svētceļnieka gaita”. Savukārt modernās zinātnes aizsākumi izpaudās utopijas žanrā, ko var uzskatīt arī par zinātniskās fantastikas pirmformu.

Fantāzija kā iztēles inspirēta vēstījuma maniere ir ceļojusi cauri visiem laikmetiem, un fantastiski elementi ir visu pasaules tautu mutvārdu un rakstu kultūru neatņemama sastāvdaļa. Jau tik senos mutvārdu avotos kā mīti un pasakas atrodami visi klasiskā brīnumstāsta principi, taču katrā laikmetā fantastiskais un mistiskais stāstījums ir bijis sava laika domas raksturotājs, aizgūdams kultūras un literatūras virzienu elementus, lai stāstītu par neizskaidrojamo un neparasto. Fantāzijas tradīcija ir dzīva un darbīga gan klasiskajā laikmetā, gan viduslaiku, renesanses un vēlāku laiku literārajā kultūrā. Vairākkārt, īpaši 19. un 20. gadsimtā, tā tiek atstumta literatūras perifērijā, taču tieši gadsimtu mijā šī tradīcija piedzīvo uzplaukumu fantāzijas klasiķu darbos, kas vēlāk formulēs moderno fantāzijas žanru. Pagrieziena punkts, kas iezīmēja žanra galvenos principus un tālāko virzību, bija visu laiku iemīļotākā fantāzijas klasiķa Dž.R.R. Tolkīna darba “Gredzenu Pavēlnieks” publicēšana 1954.

Autors: Bārbala SimsoneLekcija nolasīta LatCon 2011 "Leģendas" laikā 2011. gada 28. maijā.

Ja tevi interesē viss mistiskais un noslēpumainais...Ja tevi saista pūķi, vampīri, elfi un citas pārdabiskas būtnes...Ja tu ar prieku lasi fantāzijas, šausmu vai zinātniskās fantastikas romānus un stāstus...Ja tu vēlies, lai latviešu valodā būtu lasāmi vēl daudzi slaveni šo žanru darbi..Ja tu pats jebkad esi mēģinājis rakstīt kādā no šiem žanriem...tad šī ir īstā sadaļa Tev!Visiem, kuri nevēlas palikt redzamās realitātes šaurajās robežās, paredzēta Apgāda Zvaigzne ABC jaunā - Fantāzijas & Fantastikas jeb F & F - sadaļa.Nāc, lasi par grāmatām, uzzini daudz interesanta un pastāsti mums savas domas!

Trīs žanri ar spēcīgu fantastiskā elementa klātbūtni - zinātniskā fantastika, fantāzija un šausmu literatūra.