Foto ceļojums uz Dziesmu svētku dzimteni

Prieks, ka grāmata jau izvirzīta LTV gada balvai “Kilograms kultūras” un nonākusi arī pirktāko grāmatu TOP 10!

Romāna atvēršanas svētki 8. jūnijā risinājās Dikļos, vietā, kur Juris Neikens desmit gadus kalpoja par mācītāju, vietā, kur ar viņa gādību 1864. gada Vasarsvētkos notika pirmie koru sadziedāšanās svētki. Par sirsnīgo gaisotni ar Kocēnu domes atbalstu rūpējās un gādāja Dikļu bibliotēkas vadītāja Brigita Jaunīte un čaklie Dikļu KTIC darbinieki.

Dikļos Jura Neikena piemiņu tur cieņā. Arī Kultūras, Tūrisma un Informācijas centrā J. Neikena bilde goda vietā.

1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notikusi pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Tā bijusi F. Šillera lugas “Laupītāji” izrāde, kurā piedalījušies muižas dzimtļaudis, un lugu latviski tulkojis vien septiņpadsmit gadus vecais muižas sulainis Jānis Peitāns.
Kad nākamajos gados latviešiem piešķīra uzvārdus, izrādes dalībnieki muižas kalpotāji izvēlējās “Laupītāju” varoņu vārdus. Tā ir liecība, ka izrāde bija liels notikums.

Jura Neikena atdusas vieta Umurgas kapos rūpīgi kopta. Inguna Bauere atzīstas, ka šurp devusies ne pirmo reizi.

Dikļu baznīca. Te mācītājs Juris Neikens kalpojis desmit gadu. Pašlaik Dikļos nav sava mācītāja.


Neikena akmens. Ja tas varētu runāt, diez, ko viņš pastāstītu Ingunai Bauerei un mums visiem?

Rakstniece un Redaktore pie Neikena akmens. Inguna Bauere un Gundega Sēja.

Apsūnojusī taka glabā Jura Neikena soļu pieskārienus... Vai vismaz mēs drīkstam iztēloties, kā viņš te gāja, un kā vēlāk, jau 1939. gadā šeit pulcējās cilvēki uz Dziesmu svētku 75 gadu atceres pasākumu.

Mācītājmāja, kurā Neikenu saime dzīvoja. Tepat netālu arī dārzs un kalniņš, kur notika paši pirmie dziedāšanas svētki.

Kanādas priede, Neikena laikabiedre.

Lai līgo lepna dziesma! Šis ir TAS kalns. Te jādzied, ja esi uzkāpis! Te aizsākušies Dziesmusvētki!

Skats no unikālās Neikenkalna dabas koncertzāles uz Skaņubirzi. Šurp noteikti jāatgriežas uz kādu brīvdabas izrādi vai koncertu!

Šajā laukumā, kur mūsdienās redzama Lira un Latvijas kontūras formā veidots baseins, 1939. gada Dziesmu svētku dalībnieku ērtībām esot bijušas ierīkotas vairākas dziļurbuma spices ūdens ieguvei un svētku dalībnieki te rīkojuši nometni.

Juris Neikens par latviešu tautasdziesmām.

“Ar šo kasti viss sākās,” stāsta Inguna Bauere. Trīs uzņēmīgas diklēnietes pirms kāda laika pieteicās viesos un līdzi atveda šo kasti, kurā bija apkopojušas visu, kas jau bija zināms par Juri Neikenu. “Ņem, izlasi un uzraksti par “mūsu Jurīti!”, viņas esot sacījušas. Un Inguna Bauere ķērās pie tālākas Jura Neikena biogrāfijas izpētes. Šodien romāns ir iznācis!

Autori sveic diklēnietes Brigita Jaunīte – Dikļu bibliotēkas vadītāja, Inita Hihalovska – Jura Neikena Dikļu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja un eksursiju vadītāja un Renāte Zīdere. Viņas ir “tās trīs” - romāna tapšanas iedvesmotājas, diklēnietes “ar kasti”!

Ar vismīļāko izdevēju Viju Kilbloku.

Dikļos ieradies arī Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš, Ingunas īstenais pagastvecis.

Pirms Jura Neikena Dikļu draudzē kalpojis mācītājs Antons Georgs Bose, kurš vēlāk pārgājis uz Ēveles draudzi. Mūža nogalē A. G. Bose zīmējis draudzes locekļu portretus, un to starpā atrasts arī zīmējums, kurā attēlots mācītājs Juris Neikens. Ēveles bibliotēkas vadītāja Aelita Punkstiņa atvedusi rakstniecei šī portreta kopiju.

Ingunas Baueres mamma Edīte Tiltiņa ir īsta kurzemniece – ar meitu no sirds lepojas, bet skaļi neslavē!

Apdāvināta, mīlēta un lutināta – Inguna Bauere!

Ar novadniekiem.