Prieks, ka grāmata jau izvirzīta LTV gada balvai
“Kilograms kultūras” un nonākusi arī pirktāko grāmatu TOP
10!
Romāna atvēršanas svētki 8. jūnijā
risinājās Dikļos, vietā, kur Juris Neikens desmit gadus kalpoja par
mācītāju, vietā, kur ar viņa gādību 1864. gada Vasarsvētkos notika
pirmie koru sadziedāšanās svētki. Par sirsnīgo gaisotni ar
Kocēnu domes atbalstu rūpējās un gādāja Dikļu bibliotēkas vadītāja
Brigita Jaunīte un čaklie Dikļu KTIC darbinieki.
Dikļos Jura Neikena piemiņu tur cieņā. Arī Kultūras, Tūrisma un Informācijas centrā J. Neikena bilde goda vietā.
1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notikusi pirmā teātra izrāde
latviešu valodā. Tā bijusi F. Šillera lugas “Laupītāji” izrāde,
kurā piedalījušies muižas dzimtļaudis, un lugu latviski tulkojis
vien septiņpadsmit gadus vecais muižas sulainis Jānis
Peitāns.
Kad nākamajos gados latviešiem piešķīra uzvārdus, izrādes
dalībnieki muižas kalpotāji izvēlējās “Laupītāju” varoņu vārdus. Tā
ir liecība, ka izrāde bija liels notikums.
Jura Neikena atdusas vieta Umurgas kapos rūpīgi kopta. Inguna
Bauere atzīstas, ka šurp devusies ne pirmo reizi.
Dikļu baznīca. Te mācītājs Juris Neikens kalpojis desmit gadu.
Pašlaik Dikļos nav sava mācītāja.
Neikena akmens. Ja tas varētu runāt, diez, ko viņš pastāstītu
Ingunai Bauerei un mums visiem?
Rakstniece un Redaktore pie Neikena akmens. Inguna Bauere un
Gundega Sēja.
Apsūnojusī taka glabā Jura Neikena soļu pieskārienus... Vai vismaz
mēs drīkstam iztēloties, kā viņš te gāja, un kā vēlāk, jau 1939.
gadā šeit pulcējās cilvēki uz Dziesmu svētku 75 gadu atceres
pasākumu.
Mācītājmāja, kurā Neikenu saime dzīvoja. Tepat netālu arī dārzs un
kalniņš, kur notika paši pirmie dziedāšanas svētki.
Kanādas priede, Neikena laikabiedre.
Lai līgo lepna dziesma! Šis ir TAS kalns. Te jādzied, ja esi
uzkāpis! Te aizsākušies Dziesmusvētki!
Skats no unikālās Neikenkalna dabas koncertzāles uz Skaņubirzi.
Šurp noteikti jāatgriežas uz kādu brīvdabas izrādi vai
koncertu!
Šajā laukumā, kur mūsdienās redzama Lira un Latvijas kontūras formā
veidots baseins, 1939. gada Dziesmu svētku dalībnieku ērtībām esot
bijušas ierīkotas vairākas dziļurbuma spices ūdens ieguvei un
svētku dalībnieki te rīkojuši nometni.
Juris Neikens par latviešu tautasdziesmām.
“Ar šo kasti viss sākās,” stāsta Inguna Bauere. Trīs uzņēmīgas
diklēnietes pirms kāda laika pieteicās viesos un līdzi atveda šo
kasti, kurā bija apkopojušas visu, kas jau bija zināms par Juri
Neikenu. “Ņem, izlasi un uzraksti par “mūsu Jurīti!”, viņas esot
sacījušas. Un Inguna Bauere ķērās pie tālākas Jura Neikena
biogrāfijas izpētes. Šodien romāns ir iznācis!
Autori sveic diklēnietes Brigita Jaunīte – Dikļu bibliotēkas
vadītāja, Inita Hihalovska – Jura Neikena Dikļu pamatskolas
latviešu valodas un literatūras skolotāja un eksursiju vadītāja un
Renāte Zīdere. Viņas ir “tās trīs” - romāna tapšanas iedvesmotājas,
diklēnietes “ar kasti”!
Ar vismīļāko izdevēju Viju Kilbloku.
Dikļos ieradies arī Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs
Indriķis Putniņš, Ingunas īstenais pagastvecis.
Pirms Jura Neikena Dikļu draudzē kalpojis mācītājs Antons Georgs
Bose, kurš vēlāk pārgājis uz Ēveles draudzi. Mūža nogalē A. G. Bose
zīmējis draudzes locekļu portretus, un to starpā atrasts arī
zīmējums, kurā attēlots mācītājs Juris Neikens. Ēveles bibliotēkas
vadītāja Aelita Punkstiņa atvedusi rakstniecei šī portreta
kopiju.
Ingunas Baueres mamma Edīte Tiltiņa ir īsta kurzemniece – ar meitu
no sirds lepojas, bet skaļi neslavē!
Apdāvināta, mīlēta un lutināta – Inguna Bauere!
Ar novadniekiem.
