Mērtons ir viens no izcilākajiem un ietekmīgākajiem 20.
gadsimta garīgajiem autoriem, kura vārds arī mūsdienās joprojām
kalpo kā kvalitātes zīme. Kā trapistu mūkam, kurš
izvēlējies veltīt dzīvi lūgšanai un kontemplācijai, Mērtonam ir kas
sakāms par klusumu, vienatni un iekšēju norimšanu tiem, kuri
izvēlējušies līdzīgu dzīves ceļu. Taču Mērtons nebija “tradicionāls
trapists” – paralēli kontemplatīvajai dzīvei viņš arī uzturēja
saikni ar slaveniem sava laika sociālajiem darbiniekiem,
māksliniekiem, politiķiem un teologiem un sarakstīja vairāk nekā 60
grāmatas, rakstus un esejas. Šī ārēji aktīvā dzīve pietuvina viņu
mūsdienu cilvēkiem, tādēļ viņa sacītais turpina uzrunāt ikvienu,
kurš vēlas savai dzīvei piešķirt dziļumu un jēgu.
Šī grāmata, kas latviski izdota pirmoreiz, ir viens no visvairāk
lasītajiem Mērtona darbiem. Tik populāru grāmatu dara fakts, ka
Mērtons apzinās vienatnes lomu cilvēka personības integritātē un
spējā mīlēt. Šī nav dievbijīga grāmatiņa, kas māca, ka dievišķo var
sasniegt, noliedzot savu cilvēcību un tiecoties pēc abstrakta
svētuma. Nē – Mērtons uzsver, ka saikni ar Dievu (un tātad
arī ar Dzīvi) vislabāk veidot, nevis bēgot no sevis paša, bet
cienot savu temperamentu, raksturu, emocijas un visu, kas padara
mūs cilvēciskus. Instruments, kas palīdz saklausīt
dievišķo balsi, ir vienatne. Reizēm Mērtons ar to saprot fizisku,
reālu palikšanu vienam klusumā, tomēr šis vārds, viņaprāt, ietver
sevī ko vairāk: tukšumu, gara nabadzību, atkarību no Dieva,
gaidīšanu uz viņu. Patiesa vienatne Mērtona izpratnē ir kas tāds,
kas ietver visu cilvēka esamību: tas ir stāvoklis, kas nebeidzas,
kad atgriežamies aktīvajā dzīvē.
Grāmatā
Mērtons uzsver klusuma un vienatnes kā garīgas kategorijas milzīgo
nozīmi gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē. “Sabiedrība ir atkarīga
no tās locekļu neaizskaramās personiskās vienatnes,” viņš raksta.
“Sabiedrību, kuru veido cilvēki, kuri nepazīst iekšēju vienatni,
vairs nesatur kopā mīlestība, bet gan nežēlīga un ļaunprātīga
vara.” Nudien, nebūs daudz tādu cilvēku, kas dienā atrod vismaz
pusstundu, lai pasēdētu klusumā, pabūtu ar sevi un Dievu, jo būt
nemitīgi aizņemtam – tas ir kļuvis par normu, nevis izņēmumu...
Mērtona grāmata ir ne tikai labs atgādinājums par vienatnes
un klusuma vērtību, bet arī skaista, iekšēji redzīga meditācija par
attiecībām ar Dievu un cilvēces vajadzību pēc ne vien ārēji, bet
arī iekšēji piepildītas dzīves.
No angļu valodas tulkojusi Linda Straume.
