P. Svensons dzimis 1972. gadā Zviedrijas “zušu krastā”. Studējis
valodas un literatūru un strādā laikrakstā “Sydsvenskan”. Šī ir
viņa debijas grāmata, kas īsā laikā ir izdota vairāk nekā 30
valodās.
Bērnībā Patriks gāja zvejot zušus kopā ar tēvu un, būdams
pieaudzis, konstatēja, ka vislabāk tēvu atceras saistībā ar šo
noslēpumaino zivi.
“Zuša evaņģēlijs” ir arī grāmata par tēvu un
dēlu, un to, kā zutis saveda viņus kopā. ““Viņi ir jocīgi,
tie zuši,” mēdza teikt tētis. Un, to sacīdams, viņš vienmēr
izskatījās maķenīt priecīgs. Itin kā viņam būtu vajadzīga šī
noslēpumainība. Itin kā tā aizpildītu viņā kādu tukšumu. Arī es tam
ļāvos. Nospriedu – to, kam ticēt, atrod, kad ir tāda vajadzība.
Mums bija vajadzīgs zutis. Bez tā mēs kopā nebūtu bijuši tie, kas
bijām,” atzīst autors.
Zutis Anguilla anguilla ir viens no mīklainākajiem
dzīvniekiem, ko radījusi daba. Zivs, kuru apvij dabaszinātnisks
noslēpums, ko mēdz dēvēt par “zušu jautājumu”. Zivs, kura iet bojā
un vēlāk atkal ir dzīva.
Svensons zīmē poētisku un aizraujošu zušu, dabas un
kultūras vēsturi, aptverot laika posmu no Aristoteļa un Zigmunda
Freida līdz Ginteram Grasam un Reičelai Kārsonei un savijot to arī
ar savu dzīves stāstu. Mistiskā veidā stāsts par zušiem pārtop
stāstā par dzīvi vispār, bet “Zuša evaņģēlijs” apburošā vēstījumā
par kādu ļoti īpašu radību un dzīves jēgas
meklējumiem.
Grāmatas redaktore Laura Bebre: “Kad manās rokās nonāca
manuskripts, par zuti nezināju tikpat kā neko – tikai to, ka tā ir
zivs. Ceļojumā no vāka līdz vākam robi manās zināšanās
aizpildījās... un vienlaikus radās jauni jautājumi. Ne velti zuti
dēvē par dabaszinātņu Svēto Grālu – mēģinājumi izzināt tā glabātos
noslēpumus gadsimtiem ir veduši zinātniekus, domātājus un vides
aktīvistus pa tādiem līkločiem, ka brīžiem grūti noticēt: runa ir
par dzīvu, reālu, pēc skata pavisam neuzkrītošu būtni. Svensons
veikliem, trāpīgiem otas triepieniem saliek akcentus šajos raibajos
meklējumos, padarot tos aizraujošus pat tiem, kuriem – kā man –
nekad nav ienācis prātā interesēties, kas tas zutis īsti ir. Tas
šķiet tāls, gandrīz vai mītisks, bet vienlaikus tuvs: fakti un
skaitļi raitā, asprātīgā valodā mijas ar atskatu uz autora bērnību
un ciešo saikni ar tēvu, kuras centrā – cik pārsteidzoši! – arī ir
zutis. Zutis – viena no lielajām pasaules mīklām. Bet vai visām
mīklām ir jātiek atminētām?”
Pieejama arī e-grāmata.
No zviedru valodas tulkojusi Inga Mežaraupe.
