Brīnišķīgā latviešu rakstniece Džena Andersone ir uzrakstījusi romānu! “Herbārijs ar leduspuķēm” vienlaikus ir gan psiholoģiskās spriedzes drāma, gan vēstījums par attiecībām, aizspriedumiem, atvērtību un cilvēcību. Vēstījums, aizsācies ar nezināma nelaiķa uzrašanos neparastā vietā un laikā, turpinās, lēnām, bet ļoti asredzīgi un spilgti rādot vienus un tos pašus notikumus no vairāku dalībnieku skatpunkta.
Romāna darbība norisinās mazpilsētā. Tā varoņi pazīst viens otru visu mūžu. Arī maskas (vai lomas) ir sadalītas jau pirms daudziem gadiem: te ir gan ciema muļķītis Jenss, gan labais policists Vincents, gan viņa no svešuma ieradusies sieva Īdena, kaismīga cilvēktiesību aizstāve. Pilsētiņai ir arī savs varonis, labā policista Vincenta nelaiķis tēvs, arī policists. Viņa piemiņa daudziem ir teju vai svēta, un Vincents visiem spēkiem cenšas būt tēva piemiņas cienīgs.
Brīdis, kad no nekurienes uzrodas nesen miruša veca vīrieša ķermenis un vienlaikus pazūd jauniņa, kolēģu un bērnu ieredzēta skolotāja Reičela, kalpo kā katalizators, lai izraisītu neparedzētu notikumu un atklāsmju lavīnu.
Pilsētiņas varenie vēlētos, lai te vienmēr būtu miers, klusums un labklājība, lai iedzīvotājiem ne par ko nebūtu jāuztraucas. Tāpēc viņi ir noskaņoti abus notikumus noklusēt. Vincents vēlas kļūt par varoni un īsti nespēj izvēlēties labāko ceļu, kā šo mērķi sasniegt. Traucē gan paša atmiņas un sirdsapziņa, gan uzstājīgā Īdena. Taču pienāk brīdis, kad Douzvilā notiekošais iziet ārpus kontroles un sadusmotie pilsētnieki par varītēm vēlas atrast grēkāzi un izrēķināties ar viņu. Un visnotaļ mūsdienīgie līdzpilsoņi pēkšņi pārvēršas nevaldāmā, prasīgā pūlī, kas alkst tikai viena: asiņu.
Vaina un nevainīgums te zaudē nozīmi... Bet nedomājiet, ka atrisinājums nāks tik viegli un vienkārši! Mainās varoņu lomas, un notikumi rādās arvien citā gaismā, liekot lasītājam krietni padomāt un, neizbēgami, vēl un vēlreiz izvēlēties, kurā pusē un kāpēc viņš/ viņa beigās nostāsies. Satriecoši labs romāns, kurš caur it kā ikdienišķiem notikumiem rāda pasaules ainu tīrā un neglaimojošā gaismā. Spilgts un lielisks.
Džena Andersone (1977) ir juriste un rakstniece. Rakstniecību apguvusi “Literārās Akadēmijas” prozas meistardarbnīcās. Stāstu krājumu “Dadži” (2021), “Sainis” (2022), “Krīta apļi” (2023) autore. Vairākkārt nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, saņēmusi Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” Speciālbalvu par grāmatu “Dadži” (2022). Viņas darbi pamazām iekaro arī Eiropu.
Pieejama arī e-grāmata.
