Nost ar romantiski salkaniem vampīriem, kas ir tik labi un gaiši
kā saulītes. Brema Stokera
"Drakulā" neko tādu neatradīsiet. "Drakula" ir
patīkama atgriešanās pie pirmsākuma, kad vampīri bija tieši tik
ļauni, cik viņiem bija jābūt. Nepārprotiet mani. Arī es esmu
romantisko Vampīrsāgu kaislīga cienītāja, bet tomēr ir patīkami
lasīt arī kaut ko savādāku. Un grāfs Drakula taču ir visu vampīru
ciltstēvs! Gribētos domāt, ka no viņa cēlies gan brūnacainais
Meieres Edvards, gan Harisas valdzinošais Bils. Drakula ir visu
mūsdienu literāro vampīru priekštecis. Tikai daudz ļaunāks,
bīstamāks un nežēlīgāks!
Grāfam Drakulam piemīt visas vampīriem tik pazīstamās vājības -
viņš nepanes ķiplokus, guļ zārkā, nevar šķērsot tekošus ūdeņus,
baidās no krucifiksiem, dievmaizītēm, mājā spēj iekļūt tikai pēc
uzaicinājuma. Bet viņam piemīt arī daža laba sen aizmirsta un pat
nedzirdēta spēja. Grāfs Drakula var lidināties apkārt kā
sikspārnis, pārvērsties par miglu un kļūt neredzams. Viņš kontrolē
vilkus un žurkas. Un spogulis nerāda viņa atspulgu (nenoliegsiet,
ka arī tam var būt savi plusi:).
Grāmatu ir viegli un patīkami lasīt. Lai arī darbība diez gan lēni
iet uz priekšu, interese par notikumiem ne brīdi neatslābst.
Lielākā daļa romāna ir veltīta grāfa Drakulas medīšanai, kas nemaz
nebija tik viegla, jo galu galā upurim bija priekšrocības, kādas
nebija tā medniekiem, - vairāku gadsimtu gaitā uzkrātas
gudrības. Pašu Drakulu galvenajiem varoņiem izdodas uzveikt
pārsteidzoši ātri, kas man sagādāja nelielu vilšanos. Biju gatava
uz lielāku cīņu.
Grāmata sastāv no aculiecinieku vēstulēm, dienasgrāmatu ierakstiem,
telegrammām, izgriezumiem no žurnāliem, kas, savienoti
hronoloģiskā secībā, veido pārsteidzoši ticamu notikumu
atstāstījumu. Tāda sajūta it kā tu būtu izmeklētājs un pētītu kopā
savāktos materiālus par kādu šausmīgu, baisu un teju nereālu
notikumu, kas tomēr ir noticis. Ir taču aculiecinieki!
Vienīgais, kas tiešām mazināja visu grāmatā aprakstīto notikumu
ticamību, bija romāna galvenie varoņi, kas bija pārspīlēti
labi, godīgi, bez ne viena melna plankumiņa. Bet tādi varoņi jau
tam laikam bija raksturīgi. Un ļoti iespējams, ka autors ar nolūku
viņus padarījis tik šķīstus, lai grāfs Drakula uz viņu fona
izskatītos vēl nešķīstāks un velnišķīgāks. Galu galā grāmatas
galvenā tēma - labais pret ļauno!
Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com, 16.01.2012.