"Laimes monitorings" ir Lauras Dreižes trešais romāns (kopumā iznākuši četri jaunās rakstnieces romāni - "Pūķa dziesma" , "Nepabeigtais skūpsts", "Laimes monitorings", "Naktstauriņš" )
 
Pirmais Dreižes romāns, ko es izlasīju, bija "Nepabeigtais skūpsts". Man iepatikās viņas stils. Un, manuprāt, šis romāns tiek nepelnīti nopelts. Bet tagad jau ir stilīgi nolikt visu, kas saistīts ar vampīriem. Bet ne par to šoreiz būs stāsts. 
 
"Laimes monitorings" ir kā logs uz nākotnes pasauli Dreižes skatījumā. Romāns mūs aizved teju simts gadus tālā nākotnē. Nākotnes redzējums diezgan klasisks - viss datorizēts, modernizēts, drūms un biedējošs. Tomēr Laura Dreiže radījusi aizraujošu, fascinējošu un bīstami interesantu pasauli, kur cīņa par eksistenci ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Tomēr uz šī teju bezcerīgā fona kā puķe tuksneša vidū uzplaukst mīlestība, prieks un patiesa draudzība. Tā teikt, jo grūtāki apstākļi, jo ciešāk cilvēks turas pie cilvēka.
 
Romāns mūs iepazīstina ar lielas metropoles nomales dzīvi, kas ir skarba un nežēlīga. Galvenie varoņi - jaunieši. Šajā drūmajā pasaulē viņiem nav pārāk daudz ko darīt, tomēr viņi ir atraduši lielisku izklaides veidu. Kā kontrasts metropoles nomalē valdošajam izmisumam, tur laiku pa laikam parādās noslēpumains busiņš, kas, vārda tiešā nozīmē, nes cilvēkiem prieku. Tas brīnumaini uzrodas to cilvēku tuvumā, kas ir visbēdīgākie. Un divas savā starpā konkurējošas jauniešu komandas (bandas?) cenšas šo busiņu panākt. Un tieši ap šīm neprātīgajām sacīkstēm grozās arī visa romāna darbība.
 
Kas gan ir šis noslēpumainais busiņš? Kāds ir tā mērķis un uzdevums? Un kas to vada? Lai saglabātu kaut nelielu intrigu, teikšu tikai vienu - neko tādu jūs nebūtu iedomājušies!:)
 
"Laimes monitoringā" ir meistarīgi savīta intriga, kas atklājas pašās beigās un lasītāju diezgan pamatīgi pārsteidz. 
 
Vai ienaidnieks un sāncensis ir viens un tas pats? Vai ir kaut kas svarīgās par ģimeni? Un cik daudz ir pieļaujam darīt tās labā?

Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com, 18.04.2012.