Ar nepacietību gaidītais "
Delīrija " tupinājums "
Pandēmija " beidzot ir izlasīts. Pavisam nesen
lasīju arī Lorenas Oliveras romānu "
Pirms es krītu ", kas bija patīkams
pārsteigums šī vārda vislabākajā nozīmē.
Arī "Pandēmija" neliek vilties. Romāna sižets ir spraigs un
aizraujošs. Stāstījums veidots pārdomāti, lēkājot no tagadnes uz
nākotni un atkal atpakaļ. Nekad netiek atklāts par daudz, bet tieši
tik, cik nepieciešams, lai saglabātu un uzkurinātu interesi un
lasītgrubu.
Rakstīt par grāmatu turpinājumiem ir ļoti sarežģīts un piņķerīgs
process, jo, kā gan lai pastāsta par sižetu, neatklājot pārāk daudz
par iepriekšējām daļām?! Tāpēc centīšos pieturēties pie zelta
likuma, kas gan ne vienmēr izdodas - atklāt tieši tik daudz, cik
par vajadzīgu ir uzskatījis grāmatas izdevējs romāna anotācijā. Un
ticiet man, šoreiz tas ir neparasti maz, kas nebūt neatvieglo man
rakstīšanas procesu:)
Mīlestība joporojām ir smaga un bīstama slimība. Vismaz tā mēģina
iestāstīt valdība. Tomēr Lēna zina patiesību, tāpēc ir devusies
brīvprātīgā trimdā. Viņai vairs nav atpakaļceļa. Ir jādodas tikai
uz priekšu, lai tur vai kas. Visi vecie tilti ir nodedzināti. Un
šķiet, ka līdz ar tiem bojā aizgājusi arī vecā Lēna, bet vai tā
patiešām ir? Lēna beidzot ir brīva, tomēr viņai neatliek nekas
cits, kā piebiedroties slimajiem un iesaistīties riskantā
pretošanās kustībā. Un cik augsta ir cena par tik ļoti kāroto
brīvību, kas, izrādās, ir ierobežota dzīves īstenībā!
Grāmata caurstrāvota ar plašu emociju gammu - mīlestību, draudzību,
nodevību, cerību, uzticību, pārliecību. Lēnai nākas iepazīt dziļāk
ne tikai sevi, bet arī apkārtējos cilvēkus, to dzinuļus, vēlmes un
personības.
Grāmatas beigās mani sagaidīja nepatīkams pārsteigums. Nezinu kāpēc
biju ieņēmusi galvā, ka šai sērijai ir tikai divas daļas. Un man
pat prātā neienāca pārbaudīt šīs informācijas patiesumu. Tāpēc mani
nedaudz pārsteidza notikumu pavērsiens grāmatas beigās, lai gan,
ņemot vērā, ka gaidāms vēl viens turpinājums "Rekviēms" (Requiem)
(pēdējā laikā teju visas grāmatas iznāk pa trim, esat ievērojuši?),
beigas ir diez gan paredzamas un pašsaprotamas, jo kā gan vēl labāk
varētu uzkurināt interesi?!
Hronika, http://www.gramatplaukts.lv, 06.02.2013.