Mērsifolas vilku triloģija ir noslēgusies. Manā priekšā stāv visas trīs sērijas grāmatas, kuru burvība vēl joprojām virmo gaisā ap mani. Vai es to vēl kādreiz pārlasīšu? Iespējams. Es piederu pie tiem cilvēkiem, kam dzīve nav par īsu, lai pārlasītu, to, kas patīk un kas atstājis iespaidu. Bet varbūt es vienkārši nemāku atvadīties no galvenajiem varoņiem, ar kuriem kopā tik daudz kas piedzīvots, un pasaulēm, kurās esmu pabijusi, nepametot silto vietiņu uz dīvāna?!

Kopā ar Greisu, Semu, Kolu un Izabellu esam iepazinuši pirmos trīsuļojošos tauriņus vēderā, dusmu, vilšanās un nespēka trīsas, garstāvokļa un rakstura svārstības, cilvēku nepatstāvību un tagad esam nonākuši pie "viņi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam".

Bet vai tiešām viss ir tik vienkārši? Vai galvenajiem varoņiem būs lemtas laimīgas beigas? Vai izdosies atrast zāles pret vilku bacili? Un vai pārvēršanos būs iespējams kontrolēt? Tik dauz jautājumu, bet tikai 416 lapaspušu, lai rastu atbildi.

Grāmata lasās raiti, stāstījums ir plūstošs un notikumiem iespējams sekot līdzi gan no Sema un Greisas, gan no Izabellas un Kola skatupunkta. Līdz ar to tiek gūts diezgan plašs ieksats darbībā un varam iejusties visu galveno varoņu ādās.

"Trīsās" Sems bija vilks, bet Greisa vienkārša meitene. Sērijas otrajā grāmatā "Svārstībās" viņi abi varēja izbaudīt cilvēcības plusus, bet "Mūžam" viss ir sagriezies kājām gaisā - Sems nu ir cilvēks, bet Greisa iesprūdusi vilka veidolā. Turklāt Sema rokās ir netikai viņa un Greisas nākotne, bet visa vilku bara liktenis. Tā ir smaga nasta ne tikai Semam, bet arī viņā mītošajam vilkam.

Grāmatas pēcvārdā autore atvadās no saviem lasītājiem ar vārdiem: "Tā nu šīs ir atvadas Mērsifolai. Laiks atrast citas pasaules, kuras nav iezīmētas kartē." Un to jums visiem novēlu  arī es! Lai izdodas atrast jaunas grāmatas, kas ierauj jūs citā pasaulē! Tiksimies tur!

Hronika, www.gramatplaukts.lv, 09.04.2013.