Likteņa iezīmētais pāris - šo terminu Stefanija Meiere ar
Krēslas sāgu atkal izcēlusi saulītē. Arī Megijas Stīvoteras grāmatu
"Trīsas" caurvij likteņa iezīmētā pāra ideja.
Un atkal šis lāsts, dāvana (sauciet to kā gribat) skar tieši vilkus
(vai pastāv kāda leģenda, ar kuru man nav bijusi tā laime
iepazīties?).
Galvenie varoņi - Greisa (šķietami normāla meitene, kurai ir
diezgan neparasta apsēstība ar vilkiem) un Sems (pa daļai vilks, pa
daļai cilvēks) - iemīlas viens otrā. Patiesībā jau viņi ir
iemīlējušies vēl pirms ir tā īsti satikušies. Šī mīlestība ir
karsta, kaislīga un nepārvarama. Kā maģisks spēks tā pievelk abus
jauniešus.
Grāmatā mijas abu galveno varoņu stāstījumi par notiekošo, viņu
domas un jūtas, tā dodot lasītājam vienreizēju iespēju
uzzināt tādus stāsta aspektus, kas paliek slēpti pat pašiem
galvenajiem varoņiem, kas nenoliedzami ir viena no šīs grāmatas
burvībām.
Ir vilki un ir cilvēki. Un ir tādi, kas ir pārtapšanas ceļā no
cilvēka par vilku!
Šis nav nekāds klasiskais vilkaču stāsts. Nekādu sudraba ložu,
pilnmēness un līdzīgu blēņu. Jā, lai sāktos pārvēršanās, cilvēks ir
jāsakož. Tā ir kā saindēšanās, kas agrāk vai vēlāk (pārvērtībām
atvēlētais laiks katram ir individuāls) beidzas ar cilvēcības
zaudēšanu un palikšanu vilka ādā līdz mūža beigām. Un šai indei nav
pretindes. Vai varbūt tomēr?
Bet kas Stīvoteras vilkačos vēl ir tāds īpašs? Šajā grāmatā vilkaču
pārvērtības izraisa gaisa temperatūra, proti, aukstums cilvēku
pārvērš par vilku, bet karstums - vilku par cilvēku. Grāmatā
tuvojas ziema, aukstums. Un par to jau liecina pats grāmatas
noformējums, kas nenoliedzami liek domāt par salu un trīsām, kas
rodas aukstumā.
Katras nodaļas sākumā ir norādīta gaisa temperatūra, tā jau
iepriekš mums ziņojot par nodaļas noskaņojumu un to, cik tuvu ir
neizbēgamās pārvērtības, cik trausla ir robeža starp laimi un
nelaimi.
Grāmata ir interesanta, ar oriģinālām idejām. Jā, iespējams tā
vietām ir nedaudz paredzama, bet tik un tā nenoliedzami laba
lasāmviela, kas aizraus jebkuru fantāzijas žanra cienītāju.
Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com/, 11.12.2011