Ar Ursulu Le Gvinu kā rakstnieci es iepazinos jau sen, lasot
viņas Jūrzemes sēriju. Jau toreiz man viņa iepatikās. Un, izlasot "
Tumsas kreiso roku ", rakstniece neizbēgami ir
ierindojusies manu visu laiku mīļāko autoru sarakstā, līdzās Dž.K.
Roulingai, S.Kolinsai, D. Adamsam u.c.
Par "Tumsas kreiso roku" es uzzināju noskatoties filmu "The Jane
Austen Book Club", kas, starp citu, ir lieliska filma, lai gan tai
ir mazs sakars ar Le Gvinas grāmatu.
Sākšu ar to, ka "Tumsas kreisajai rokai" ir brīnišķīgs ievads. To
varētu pielikt pie sienas un katru dienu pārlasīt! Šis ievads būtu
jādod katram zinātniskās fantastikas pretiniekam, katram, kas domā,
ka šis žanrs ir mazvērtīgāks par citiem. Lielākā daļa cilvēku šo
žanru nievā. Pati nesen ar tādu saskāros. Šī, lūk, neesot vērtīga
literatūra. To izdzirdot man atkārās žoklis no izbrīna, tāpēc pat
nepaspēju pajautāt, kas tad īsti, viņaprāt, ir tā "vērtīgā
literatūra".
Lai kā arī tur būtu ar to vērtīgumu, citēšu Le Gvinu:
"Zinātniskā fantastika neparedz nākotni, tā apraksta tagadni."
Tāpēc šis žanrs noteikti nav paredzēts visiem.
"Tumsas kreiso roku" lasīju ar lielu aizrautību un interesi, bet
brīdināšu jūs jau tagad - tā nav grāmata, ko var izlasīt vienā
elpas vilcienā. Jā, sižets ir saistošs un aizraujošs, tas ierauj
sevī, bet šai grāmatai piemīt kaut kas tāds, kas palēnina lasīšanas
tempu, kas liek izlasīto pārdomāt, ar sapņainu skatienu veroties
tālumā. Šī grāmata jūs mainīs - gribēsiet to vai nē. Vai tas būs uz
labo, vai slikto pusi, tas ir atkarīgs no katra paša... Ir
grāmatas, kas ir kā mūsu dzīves stūrakmeņi, tās maina mūs.
Lielākoties šīs pārvērtības nav ar aci saskatāmas. Tās sākas kaut
kur iekšienē un tur arī paliek. Neticu, ka šī grāmata kādu varētu
atstāt vienaldzīgu.
"Tumsas kreisā roka" ir grāmata, kas jālasa vairākkārt. Es pati
strauji tuvojos grāmatas beigām jau otro reizi (tiklīdz biju
pabeigusi to pirmoreiz, uzreiz ķēros tai klāt atkārtoti, jo bija
tāda sajūta, ka no šī darba vēl neesmu paņēmusi visu, ko tas man
varēja dot). Un mani nepamet sajūta, ka es to pārlasīšu vēl un vēl.
Pašķirstot manu grāmatas eksemplāru, teju katrā lapaspusē
(iespējams es nedaudz pārspīlēju, bet domu jūs sapratāt) var atrast
kādu pasvītrotu citātu, kas liek padomāt par sevi, par dzīvi, par
cilvēkiem, par pasauli un visumu, pat to, kas mēs katrs esam.
Par sižetu es nestāstīšu. Sākot to aprakstīt, es šai grāmatai
nodarītu pāri. Es gribēju par "Tumsas kreiso roku" pastāstīt saviem
draugiem. Un ar ko gan lai sāku, ja ne ar sižetu?! Bet tikai pēc
viņu reakcijas sapratu, ka tā bija kļūda. Lai arī cik ļoti
liela būtu mana sajūsma par šo darbu, viņi nekad to nelasīs
manas vainas pēc. Es sāku nepareizi. Tāpēc jums es šobrīd neatklāšu
neko. Sāciet lasīt šo grāmatu paši. Un ticiet man - jūs
nenožēlosiet! Tas būs tā vērts!
Savu slavas dziesmu "Tumsas kreisajai rokai" beigšu vēlreiz citējot
Ursulu Le Gvinu: "Neticiet nekam, ko es saku. Es stāstu
patiesību."
