“ Bezmiega naktīs, kad dzīve šķiet izsista no sliedēm,
es vācu ap sevi neredzamu vēsturisku sieviešu gvardi – sargeņģeļus,
kas izgaismos ceļa turpinājumu. Šo nakts sieviešu dzīve
nav bijusi parasta. Viņas pārkāpa robežas un darīja to, ko neviens
no viņām negaidīja. Daudzas bija mākslinieces un rakstnieces,
vairumam nebija ģimenes un bērnu, viņu attiecības ar vīriešiem
neatbilda vispārpieņemtiem standartiem. Tomēr viņas visas sekoja
savam aicinājumam un ceļu izvēlējās pašas,” par savas
grāmatas varonēm saka Mia Kankimeki. Viņa raksta par dažādos
laikmetos un dažādās pasaules vietās dzīvojušām sievietēm, kuras
darījušas tādas lietas, ko konkrētajos apstākļos – laikā, pasaules
malā, ekonomiskajā situācijā – sievietēm nebija pieņemts
darīt.
Grāmata sākas ar pašrefleksīvu ceļojumu pa
slavenās dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas pēdām, un beidzas ar
japāņu māksliniecei Jajoi Kusamu veltīto eseju, te var izlasīt arī
par viktoriāņu laikmeta ceļotājām, kuras korsetē un garos svārkos
devās uz Āfriku, ceļoja pa Āziju un jutās brīvas tikai ceļā; par
itāļu renesanses laikmeta māksliniecēm, kuru darbi ilgi bijuši
paslēpti muzeju un galeriju tumšākajos kaktos. “Sievietes,
par kurām domāju naktīs” ir pašreflektējošs, eklektisks
feministiskās, caur savu personīgo prizmu izfiltrētās noskaņās
tapis pētījums par fascinējošām sievietēm, kuras ir pārvarējušas,
apgājušas vai sadragājušas sava laikmeta sievietēm uzliktos
šķēršļus un ierobežojumus.
Mias Kankimeki grāmata iznāk laikā, kad interese par vēsturiskām,
ietekmīgām un nereti aizmirstām sievietēm ir liela: šajā kategorijā
ietilpst gan Santas Remeres un Elīnas Brasliņas grāmata “Mūsējās.
50 pasakas par Latvijas sievietēm”, gan Favilli un Kavallo “Vakara
pasaciņas dumpīgām meitenēm”.
Grāmata tapa 5 gadus, un šajā laikā rakstniece ne tikai ceļoja
“nakts sievietēm” pa pēdām uz tālām zemēm, bet arī daudz mācījās,
meklēdama bieži vien grūti atrodamu informāciju par savā laikā
slavenajām, bet pēcāk tīši vai netīši aizmirstajām sievietēm, viņu
padomus pierakstot gan vēstulēs uz salvetēm, gan, teiksim, nakts
vidū zvanot uz internetā atrodamo Frīdas Kālo tālruņa numuru.
Visbiežāk atkārtojas viens padoms: “Dari to. Tas nekas, ka
baidies”. Tas rakstniecei nenozīmē allažīgus centienus pēc
pozitīvisma un priecīguma, bet gan atgādina par vajadzību pārvarēt
savas bailes tad, ja – kad – tās aizšķērso ceļu uz sapņu
piepildīšanu.
Pieejama arī e-grāmata.
No somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola.
