Kopš iznākšanas brīža Mērtona
autobiogrāfija tulkota vairāk nekā 20 valodās
un joprojām tiek pirkta un lasīta visā pasaulē.
Kas gan lasītājam varētu šķist saistošs darbā, kas
sarakstīts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Laikam gan fakts, ka
dzīves jēgas meklējumi savu aktualitāti nezaudē. Mainās vien fona
dekorācijas un ārējie apstākļi, bet cilvēka iekšējā tiecība un
ilgas paliek nemainīgas. Mērtons autobiogrāfiju pabeidza,
tikko pārsniedzis 31 gada slieksni – 5 gadus pēc iestāšanās
Getzemenes trapistu abatijā. “Septiņloku kalnā” Mērtons apraksta
savus “elles lokus” – bērnību, vētraino jaunību un neremdināmos
dzīves jēgas meklējumus, kas 23 gadu vecumā aizveda jauno vīrieti
pie ticības Dievam un pievēršanās katolicismam. Viņš sajuta Dieva
aicinājumu, kam ilgi baidījās līdz galam noticēt, tomēr pēc ilgas
iekšējās cīņas beidzot iestājās klosterī, turklāt tādā, kas tiek
uzskatīts par īpaši stingru: Mērtons pievienojās trapistu mūkiem,
kuri velta visu savu dzīvi klusumam, darbam un lūgšanām.
“Septiņloku kalns” saista arī ar to, ka ļauj ieraudzīt triumfālo
mentalitāti, kāda daudzviet katoļu Baznīcā valdīja pirms Vatikāna
Otrā koncila: tā bija visai noslēgta vide, kurai piederīgie riņķoja
ap doktrināriem un morāliem absolūtismiem. Jau Mērtona laika
ekumeniskie katoļu Baznīcas domātāji izjuta nepatiku pret to
pārākuma intonāciju, ar kādu autors apraksta citas reliģiskās
grupas gan katoļu Baznīcas ietvaros, gan citās konfesijās. Vēlākajā
dzīvē Mērtons sāka raudzīties plašāk un ietverošāk un
autobiogrāfijas japāņu izdevuma priekšvārdā atzina: “Varbūt, ja es
mēģinātu ķerties pie rakstīšanas šodien, grāmata iznāktu citāda.
Kas zina? Bet tā tika sarakstīta tad, kad vēl biju visai jauns, un
grāmata paliek tāda, kāda tā ir. Šis stāsts vairs nepieder
man.”
Tomēr, par spīti laikmeta fona atšķirībām, “Septiņloku
kalns” atklāj jaunu, interesantu, domājošu cilvēku, kurš cenšas
samierināt sirdi un prātu, miesu un garu, un stāsts par viņa
nonākšanu pie ciešas pārliecības par Dieva esamību uzrunā lasītājus
joprojām. Mērtona vēlāk sarakstītie darbi vēsta par viņa
briedumu un atvērtību nākotnei. Kā atzīst Mērtona biedrības
prezidents Viljams Šenons, tieši šīs izaugsmes vērošana ir prieks,
kas gaida tos, kuri pēc “Septiņloku kalna” pievērsīsies Mērtona
vēlāk sarakstītajiem darbiem.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Vija Stabulniece.
