Tiek solīta revolucionāra programma ķermeņa dabisko pašdziedināšanās spēju atjaunošanai. Un solītājs ir Alehandro Hangers, kura grāmata "Attīrīšanās" pavisam nesen ir atrodama latviski Zvaigzne ABC grāmatnīcās.

Nespēju atturēties ziņkārībai un neiemest aci, kas tad te tik revolucionārs ir, vai tomēr tie paši vēži tikai citā kulītē.

Šajā grāmatā daudz uzzināsiet par toksīniem, kas daži izrādās ir tīri dabiski un neizbēgami, daži gan tādi, kur jāpiekrīt autora nopūtai: "Planētai ir vēzis, un tas ir cilvēki." Autors uzmanību liek pievērst ne tikai pārtikai, bet arī apģērbam  un videi, kurā dzīvojam, un kas bieži ir toksiskāki par to pārtiku, ko uzņemam.

Mēs esam tas, ko mēs ēdam. Hangers ir diezgan kategorisks, un grib iebiedēt ne pa jokam ar lietām, ko mēs visi tik un tā zinām, bet uz kurām pieveram acis, jo tādā nu pasaulē dzīvojam, un tur jau trakam jāpaliek, ja par mērķi uzstādītu visu kaitīgo lietu izmešanu no dzīves. Tiesa, viņš arī tikpat kategoriski uzbrūk visām teorijām, kas izslēdz kaut ko vienu, konkrētu, kas kaut ko pasludia par universālo ļaunumu jeb masu iznīcināšanas ieroci, piemēram, savā laikā tie ir bijuši tauki, savā laikā ogļhidrāti, par Atkinsona diētu viņš izsakās īpaši skarbi: "Atkinsa diēta darbojas, tā garantē, ka varēsiet iekļūt savā peldkostīmā līdz pludmales sezonas sākumam. Tomēr tā negarantē, ka jūs izdzīvosiet, lai to izbaudītu." Šis kategoriskums bija nedaudz nomācošs, labi, es te laukos dzīvojošs varu gavilēt, bet tie, kas dzīvo pilsētās? Radīt utopiju ir skaisti un varbūt pat dabīgi, bet vēršoties pie cilvēka, ir jāatceras, ka viņš dzīvo ŠEIT un TAGAD.

Vismistiskākā man šķita nodaļa par kvantu detoksikāciju - prāta attīrīšanu. Bet atzīšu arī, ka es klusām apbrīnoju cilvēkus, kas nodarbojas ar jogu un mirdzumu acīs stāsta, kā mainījusies viņu dzīve. Mjā, tas ir akmens manā  lauciņā - es nemāku atslēgt domas, bet kvantu detoksikācija tieši to nozīmē - beigt domāt un būt tagad un te. Kvantu fizika ar tiek piesaukta, un piekritīsiet - tā jau arī ir viena mistiska zinātne (man gan prasās atsvaidzināt atmiņu)...

Vai ziniet, kas ir mūsu otrās smadzenes? Zarnas. Par to darbību, funkcijām, veselību daudz ir aprakstīts, un šo biju dzirdējusi arī kaut kur citur, ka mūsu gremošanas sistēma darbojas neatkarīgi no galvas. Ne jau pilnībā neatkarīgi, bet sava veida pašnoteikšanās tai ir.

Lai labāk uzsvērtu Attīrīšanās nepieciešamību, autors izmanto lielisku salīdzinājumu. Es bieži esmu nodomājusi - vai nav fantastiski, kā sadzīst pušumi? Mūsu organisms pats saaudzē kopā brūci, veidojas jauna āda, tik rēta varbūt paliek. Šādi pat arī iekšēji, ja vien mēs neliekam šķēršļus, organisms var atjaunoties un savest sevi kārtībā. Izklausās taču reāli, ne? Tieši tam ir nepieciešama attīrīšanās - mēs attīram savu organismu no toksīniem, lai tas var veikt to darbu, kam ir radīts - uzturētu sevi kārtībā. Cik daudz dažādu attīrīšanās metoži tik nav, šī grāmata par visefektīvāko pasludina attīrīšanos ar uzturvielām, tiesa, nosaucot gan tos cilvēkus, kuriem nevajadzētu sākt attīrīties, gan arī atzīstot, ka katram pašam jāvadās pēc sajūtām. Es šobrīd piederu pie tiem, kuriem nevajadzētu attīrīties. Bet izlasot attīrīšanās programmu, nobrīnījos - cik tā vienkārša, un kas gan tajā tāds, ka es šobrīd nevarētu to veikt, īsti nesapratu, jo dažus noteikumus jau ikdienā ievēroju. Es vēl saprastu, ja tur būtu kādas drastiskas metodes ar zarnu skalošanu un tamlīdzīgi...

Kaut gan - kaut kādi preperāti jau tur tiek minēti, bet es to laidu gar ausīm. "Labus uztura bagātinātājus vajadzētu uztvert kā veselības apdrošināšanu." Varbūt kādu tas izbrīnīs, kā gan var tā - daļu grāmatas ņemt nopietni, daļu ne, vai vēl jo dīvaināk - kā gan šie melnie darvas pilieni visu pārējo neuztaisa melnu...  Lasītājs taču ir domājoša būtne, vai ne? Un nu nav uz pasaules 100% pareizās patiesības, pareizā viedokļa, pareizās dzīvošanas. Vienmēr visa informācija ir jāizvērtē. Jūs taču nemeklējat Bībeli, kurai akli ticēt, un darīt visu, ko tā liek, vai ne? Protams, šķiet teju ikviena veselīgā dzīvesveida grāmata uz tādu Bībeles statusu pretendē, bet tas jau nenozīmē, ka mums tas jāpieņem. Vienmēr viss ir jāizvērtē. Grāmata nav radīta, lai domātu jūsu vietā. Jādomā vien būs pašam. Grāmata var vienīgi kalpot par ierosinājumu - domāt.

Vai ir vērts lasīt šo grāmatu? Manuprāt, ir. Par toksiskumu der aizdomāties, bet tik uzreiz nevajag krist panikā, vienkārši izdomāt, ko var darīt lietas labā, un ko mainīt nav iespējams, varbūt dažas lietas jūs nemaz nenojaušat, ka tās ir toksiskas, un lietojat tās tika pieraduma pēc. Es esmu sapratusi, ka krasas pārmaiņas nav man domātas, un man patīk virzīties soli pa solītim. Un mani novērojumi liecina, ja tu jau esi uz veselīgākas ēšanas ceļa, tad šajā grāmatā neko briesmīgu nesaskatīsi, jo noteikti lielu daļu no autora rakstītajiem padomiem jau realizē šodien. Aizliegto produktu sarakstā nekādu jaunumu  nav. (Atkārtošana ir zināšanu māte - kurš to teica?)

pH princips dzīvs visur un vienmēr! Šķiet, lai cik dažādas būtu teorijas par to, kā tad pareizi jāēd - šo principu visas atzīst par patiesu. Un ar to galu galā iesākās mans ceļš uz labāku pašsajūtu.

Receptes ļoti interesantas, pat ar vistu, jēru. Tas, ko jau citās grāmatās biju pamanījusi - daudzi ir iecienījuši miso, ko es pat neesmu garšojusi, varbūt jāsaņemas un jānotestē, kas tas ir par zvēru? Pāris receptēs gan ir mistiskas sastāvdaļas - kaut kādi pulveri, bet man nav ne jausmas, kas tie tādi ir un vai tiešam tādi būtu nepieciešami.

Ilze Lipska, absolutsed.lv, 18.07.2014.