Pavasarī reiz ar vīru pārspriedām, ka noteikti uzturs ietekmē mūsdienu bērnu emocijas un to, kā viņi ar tām tiek galā, konkrētāk temats bija par bērnu agresiju. Jā, protams, ir vēl noteikti citi aspekti, bet uzturs iespējams ir viens no galvenajiem, un tas kopš mūsu bērnības ir ļoti mainījies. Īpaši tā uzdrošinos apgalvot pēc pēdējā laikā lasītajām grāmatām par to - cik ļoti ēdiens, ko mēs ēdam, vai konkrētak, tieši tā kvalitāte, spēj ietekmēt mūsu veselību. Un veselība jau nav jāsaprot tikai fiziskā, bet arī garīgā aspektā.

Un rau, pēc laika grāmatu veikalu plauktos parādās šī grāmata - "Superuzturs bērna prātam". Vai tā apstiprinās mūsu teoriju?

"Pārmērīga apstrādātas pārtikas lietošana rada uzvedības un mācīšanās grūtības. Rafinēts cukurs, mākslīgie saldinātāji, piens, šokolāde, saldējums, rafinēti milti, piedevas un konservanti var izraisīt deģenerācijas simptomus, piemēram, nespēju koncentrēt redzi, dzirdi vai domas, sliktu atmiņu, sliktu līdzsvara izjūtu un pašdisciplīnas trūkumu. Šīs problēmas vēl vairāk saasina fakts, ka pēdējo divdesmit gadu laikā pārtikas produktiem ražotāji sākuši pievienot vairāk kā 5000 piedevu."

Esat ievērojuši uz dažiem saldumiem, kas paredzēti bērniem, iepakojumiem rakstīts, ka tie var negatīvi ietekmēt bērnu uzvedību? Bet vai tad kāds to ņem nopietni? Vieglāk jau ir iedot to nedabīgi košo konču un pēc tam vainot citus apstākļus bērna uzvedībā. Protams, protams, no vienas končas jau arī nekas briesmīgs nenotiks, un arī mani bērni šad tad tiek pie kaut kā, par ko galīgi man nav prieks, bet es to nepārdzīvoju, jo tā tomēr nav ikdiena. Tomēr.. sapņot jau sapņoju par dzīvi tādā pasaulē, kurā pazustu visi šie ķīmijas pārpilnie nieki, kuri mums itin nemaz nav vajadzīgi. Vai tās ir vēl atskaņas no vecvecāku stāstītiem stāstiem par kara laiku un pārtiku, bet iekšā sēž viens velniņš, kas par ikvienu nejēdzīgu pirkumu baksta ar dakšu sānos - "jā, tā tiešām ir pirmās nepieciešamības prece!"

Šī grāmata....  Man ļoti patika. Un ļoti gribētos, lai to izlasa ikviens cilvēks, ne tikai tie, kuriem ir lielāki vai mazāki bērni.

Puse no grāmatas ir tā teikt - teorija - par to, ko pārtika mūsu organismā ietekmē, kādas vielas nepieciešamas, īpaši smadzeņu darbībai, kas ir svarīgākais orgāns mūsu organismā, un jā, arī šeit tiek runāts par skābās vides nelabvēlīgo ietekmi, un vēlāk, receptes pētot, var redzēt, ka šeit pārsvarā tiek ieteikti sārmainie vai neitrālie produkti.

Un otra puse grāmatā - ir receptes. Ar fantastiskiem nosaukumiem, piemēram, Zumm-zumm!, Veselības bulta, Pikantais biskvīts, Čipsu gandarījums, Uguns un zeme, Viesulis uz mēles. :) Iedomājos, ka ja šīs receptes būtu jāīsteno ar bērnu, kas vecāks par 10 gadiem, nosaukumi vien jau lielu lomu nospēlētu, ne? Plus vēl - kopīga gatavošana.

Ievēroju, ka daudz tiek izmantots ingvers. :) Tas jau bija nojaušams apriori no grāmatas vāka, ne? Grāmatas autori ir indiešu speciālisti Amitabhs Pandits un Minnija Pandita, un kā tad indiešu virtuve ir iespējama bez ingvera? Ceru gan, ka nesabiedēju, un arī paši autori uzsver, ka receptes ir veidotas pēc iespējas dažādākas, lai katrs varētu atrast kaut ko sev, un galu galā, ne jau vienmēr visas garšvielas, kas kādā receptē ir minētas, mums ir jāizmanto. Nespēju izvēlēties, ar ko sākt. :) Laikam jāsāk ar kādu recepti, kurā ir brokoļi, jo tie šobrīd dārzā pavisam svaigi.

Un pašās beigās, lai cik daudz grāmata runātu par bērnu ēdināšanu, tā tomēr domāta pieaugušajiem ar pavisam vienkāršo (un pašu galveno) padomu - rādiet PARAUGU!

Ilze Lipska, absolutsed.lv, 18.07.2013.