Pavasarī reiz ar vīru pārspriedām, ka noteikti uzturs ietekmē
mūsdienu bērnu emocijas un to, kā viņi ar tām tiek galā, konkrētāk
temats bija par bērnu agresiju. Jā, protams, ir vēl noteikti citi
aspekti, bet uzturs iespējams ir viens no galvenajiem, un tas kopš
mūsu bērnības ir ļoti mainījies. Īpaši tā uzdrošinos apgalvot pēc
pēdējā laikā lasītajām grāmatām par to - cik ļoti ēdiens, ko mēs
ēdam, vai konkrētak, tieši tā kvalitāte, spēj ietekmēt mūsu
veselību. Un veselība jau nav jāsaprot tikai fiziskā, bet arī
garīgā aspektā.
Un rau, pēc laika grāmatu veikalu plauktos parādās šī grāmata -
"Superuzturs bērna prātam". Vai tā apstiprinās
mūsu teoriju?
"Pārmērīga apstrādātas pārtikas lietošana rada uzvedības un mācīšanās grūtības. Rafinēts cukurs, mākslīgie saldinātāji, piens, šokolāde, saldējums, rafinēti milti, piedevas un konservanti var izraisīt deģenerācijas simptomus, piemēram, nespēju koncentrēt redzi, dzirdi vai domas, sliktu atmiņu, sliktu līdzsvara izjūtu un pašdisciplīnas trūkumu. Šīs problēmas vēl vairāk saasina fakts, ka pēdējo divdesmit gadu laikā pārtikas produktiem ražotāji sākuši pievienot vairāk kā 5000 piedevu."
Esat ievērojuši uz dažiem saldumiem, kas paredzēti bērniem,
iepakojumiem rakstīts, ka tie var negatīvi ietekmēt bērnu uzvedību?
Bet vai tad kāds to ņem nopietni? Vieglāk jau ir iedot to nedabīgi
košo konču un pēc tam vainot citus apstākļus bērna uzvedībā.
Protams, protams, no vienas končas jau arī nekas briesmīgs
nenotiks, un arī mani bērni šad tad tiek pie kaut kā, par ko galīgi
man nav prieks, bet es to nepārdzīvoju, jo tā tomēr nav ikdiena.
Tomēr.. sapņot jau sapņoju par dzīvi tādā pasaulē, kurā pazustu
visi šie ķīmijas pārpilnie nieki, kuri mums itin nemaz nav
vajadzīgi. Vai tās ir vēl atskaņas no vecvecāku stāstītiem stāstiem
par kara laiku un pārtiku, bet iekšā sēž viens velniņš, kas par
ikvienu nejēdzīgu pirkumu baksta ar dakšu sānos - "jā, tā tiešām ir
pirmās nepieciešamības prece!"
Šī grāmata.... Man ļoti patika. Un ļoti gribētos, lai to
izlasa ikviens cilvēks, ne tikai tie, kuriem ir lielāki vai mazāki
bērni.
Puse no grāmatas ir tā teikt - teorija - par to, ko pārtika mūsu
organismā ietekmē, kādas vielas nepieciešamas, īpaši smadzeņu
darbībai, kas ir svarīgākais orgāns mūsu organismā, un jā, arī šeit
tiek runāts par skābās vides nelabvēlīgo ietekmi, un vēlāk,
receptes pētot, var redzēt, ka šeit pārsvarā tiek ieteikti
sārmainie vai neitrālie produkti.
Un otra puse grāmatā - ir receptes. Ar fantastiskiem nosaukumiem,
piemēram, Zumm-zumm!, Veselības bulta, Pikantais biskvīts, Čipsu
gandarījums, Uguns un zeme, Viesulis uz mēles. :) Iedomājos, ka ja
šīs receptes būtu jāīsteno ar bērnu, kas vecāks par 10 gadiem,
nosaukumi vien jau lielu lomu nospēlētu, ne? Plus vēl - kopīga
gatavošana.
Ievēroju, ka daudz tiek izmantots ingvers. :) Tas jau bija
nojaušams apriori no grāmatas vāka, ne? Grāmatas autori ir indiešu
speciālisti Amitabhs Pandits un Minnija Pandita, un kā tad indiešu
virtuve ir iespējama bez ingvera? Ceru gan, ka nesabiedēju, un arī
paši autori uzsver, ka receptes ir veidotas pēc iespējas dažādākas,
lai katrs varētu atrast kaut ko sev, un galu galā, ne jau vienmēr
visas garšvielas, kas kādā receptē ir minētas, mums ir jāizmanto.
Nespēju izvēlēties, ar ko sākt. :) Laikam jāsāk ar kādu recepti,
kurā ir brokoļi, jo tie šobrīd dārzā pavisam svaigi.
Un pašās beigās, lai cik daudz grāmata runātu par bērnu ēdināšanu,
tā tomēr domāta pieaugušajiem ar pavisam vienkāršo (un pašu
galveno) padomu - rādiet PARAUGU!
Ilze Lipska, absolutsed.lv, 18.07.2013.
