Kā lai iesāk... šo grāmatu jālasa pa porcijām. Jo tā satur tik daudz informācijas, kas vārda tiešākajā nozīmē šokē, un tāpēc katra porcija ir jāapdomā un varbūt pat jāpapēta sīkāk, vai vismaz jāatrod kāds cilvēks, ar ko to pārrunāt. Dažas nodaļas (par bioloģisko pārtiku, par D vitamīnu, par ģenētiski modificēto pārtiku) es vakarā lasīju skaļi, lai pēc tam varētu attiecīgo tematu pārrunāt ar vīru. Un tagad labprāt citētu vairākas lappuses, lai tādējādi parādītu - ka arī jums šo grāmatu vajadzētu palasīt, lai nākamreiz ejot uz veikalu vai tirgu, varbūt mazliet pamanītu savu iepirkumu sarakstu. Jā, no pārtikas jau uzreiz neviens nemirst... bet vai jūs gribētu būt izmēģinājumu trusīša vietā?

Tā kā mani ļoti interesē uzturs un tas, kā uztura kvalitāte ietekmē mūsu dzīvi un veselību, uzskatīju par savu pienākumu izlasīt arī šo grāmatu. Hanss Ulrihs Grimms "Uzturā lietot nav ieteicams. Kā mūs indē rūpnieciski ražota "veselīgā" pārtika."
Bet atzīšos, ka biju gaidījusi nedaudz savādāku stāstu. (Ko īsti nezinu, bet dažiem pētījumiem es tiešām nebiju gatava.) Protams, biju dzirdējusi jau, ka Actimel un Activia jogurtu reklāmas šur tur ir aizliegtas, jo satur nepatiesu, maldinošu informāciju par produktu, un tas jau sen ir skaidrs, ka sauklis "bez cukura" nepavisam nenozīmē "šis produkts ir veselīgāks", jo, ja svaru kausos ieliktu to pašu cukuru, ko daži grib dēvēt par balto nāvi, un visus tos mākslīgos saldinātājus, kas jālieto, lai nebūtu jāpieskaras cukuram, tad ir jau iepriekš zināms, uz kuru pusi svari sasvērsies.

Kā arī jau iepriekš bija zināms - visi produkti ar tik skaļajām "veselīgajām" reklāmām, kas reklamē produktus, kuriem ir pievienoti kādi papildus vitamīni, vai tās būtu brokastu pārslas, piena produkti, sulas, margarīni, īstenībā nemaz nekļūst veselīgāki tikai šo pievienoto lietu dēļ. Grāmatā ir atsauces uz pētījumiem, ka iespējams pat tieši pretēji - pievienoto vitamīnu dēļ šie produkti kļūst bīstamāki, jo mēs nekontrolējami uzņemam visu laiku mākslīgi ražotus vitamīnus, pērkot šo, par veselīgo reklamēto, pārtiku.

Visvairāk mani šokēja pētījumi par folskābi un D vitamīnu... tie ir temati, ko nu es vēlos nedaudz sīkāk papētīt, lai uzzinātu, kā tur īsti ir. Jo pie mums vēl ir šis - OBLIGĀTI VAJAG, gan grūtniecei folskābi, gan mazulim D vitamīnu. Vēl tagad trešo bērniņu gaidot, kad draudzene uzzināja, ka es nedzeru nekādus vitamīnus, pat folsābi ne, viņa bija šokā... bet izrādās - nav reālu pētījumu, kas pamatotu, ka patiesi no tā ir kāda jēga. Tā vienkārši ir modes lieta. "Iespējams, šī viela vispār nesamazina nervu caurulītes defekta risku. Tad tika pierādīts, ka dažas sievietes, kam tika konstatēts tās trūkums, nemaz nespēj uzņemt folskābi ar pārtiku - noteiktu ģenētisku īpatnību dēļ. Tātad viņas var lietot folskābi, cik tik lien, un tā neko nepalīdz. Un pārējām, kas to visai bieži un dažkārt pat piespiedu kārtā lieto, tā drīzāk kaitē. Jo atkal un atkal atklājās - folskābes lietošanai ir arī riski un blakusparādības." - veicina dvīņu dzimšanu, paaugstina astmas risku bērniem, plaušu un zarnu vēža risku, rada miega traucējumus, hiperaktivitāti, gāzes vēderā....

"Būtu bijis labāk, ja topošās māmiņas neuztrauktos par ekspertu ieteiktajiem "modes kliedzieniem" un pasargātu no tiem arī savus bērnus. Iespējams neviena cita profilakse nebūtu labāka."  Vārdu sakot, ja kaut ko (laikam jāuzsver jo īpaši - mākslīgi radītu) ļoti skaļi reklamē kā veselīgu, jau jāsāk kļūt uzmanīgam.

Tālāk seko gadījums, kad D vitamīna un arī kalcija lietošana zīdaiņiem noveda pie neatgriezeniskiem nieru bojājumiem. Labi, tie esot 2 gadījumi no 50 000, bet fakts paliek fakts - nav vienas receptes VISIEM. Īpašī jau aptiekā! ASV ir veikts pat pētījums, ka multivitamīnu preperāti paaugstina alerģiju risku. Nu nevar burciņā pārdot brīnumlīdzekli veselībai. Ir jau uz tām burciņām arī rakstīts, ka tās NEDRĪKST aizstāt uzturu, BET, ko autors arī vairākkārt grāmatā uzsver - par iespējamajiem kaitējumiem, blakusparādībām jau neviens skaļi nerunā, to labāk noklusē, reklāmas nolūkos... Izrādās, nemaz nav pētījumu, kas pierādītu, cik tieši papildus D vitamīns cilvēkam ir nepieciešams.

Nākamais jaunums man - pilngraudu produkti var būt atbildīgi par dzelzs deficītu, jo kavē tā uzsūkšanos. Mēs gan te spriedām, nez cik daudz tad būtu pilngraudu produkti jālieto, lai dzelzs vispār neuzsūktos....  Ka ūdeni dzerot var pārdozēt. Nu jā, īstenībā tas jau sen ir skaidrs, kopš pusaudžu gados sacensībās litru ūdens izdzēru pusminūtē un pēc tam stundu gulēju, jo nespēju piecelties no gultas...  Un ka bioloģiskā pārtika nemaz uzreiz nenozīmē, ka tā ir veselīgāka. "Patērētāji, kuri pērk bioloģisko pārtiku, ticot, ka tā satur vairāk veselību veicinošu uzturvielu nekā parastie pārtikas produkti, izšķiež savu naudu." "Bioloģiskais uzturs nav veselīgāks. Tas gan satur vairāk dažu barības vielu un mazāk pesticīdus, taču šiem faktiem attiecībā uz veselību ir pakārtota nozīme."

Labi, ja tā nopietnāk padomā, tad jāpiekrīt ir. Tas, ka kolai pieliek birku BIO-kola, nebūt nenozīmē, ka šī limonāde nu ir super veselīgā. Grāmatā tiek arī skaidri gaiši pateikts, ka bioloģisks, nepārstrādāts produkts viennozīmīgi ir veselīgāks, tas priecē, jo, manuprāt, tam būtu jābūt mūsu uztura pamatā. Problēma sākas ar to pārstrādi. Gatavie biezeņu pulveri, buljona kubiņi, zīdaiņu pārtika. Šiem produktiem piekabinātais bio nebūt nenozīmē, kas tas nu ir veselīgs un vēlams produkts. Vadošais biopētnieks pat saka tādu frāzi: "Nav iespējams pierādīt, ka "bio" būtu veselīgāks." VADOŠAIS BIOPĒTNIEKS. (Grāmatā ir arī visi vārdi, uzvārdi, firmas un zīmolu nosaukumi)

Par ko tad īsti grāmatā ir stāsts? Tas ir aicinājums gatavot ēdienu no pirmproduktiem. Nevis pirkt gatavus produktus veikalā, kas tikai jāuzsilda vai jāsajauc, vai uz kuru iepakojumiem rakstītas n-tās sastāvdaļas, pat ja šīs sastāvdaļas tiek skaisti sauktas par vitamīniem. Tas ir vien maģisks vārds, ko izmantojot reklāmas saukļos, viegli var uzķert cilvēkus uz āķa, sak - tas taču ir veselīgi, ēst tagad šo lieso jogurtu... (bet vai jūs zinājāt, ka ir pētījumi, ka ja cilvēks nepietiekami uzņem taukus, viņš ir daudz vairāk pakļauts riskam saslimt ar depresiju?), par blakusparādībām, iespējamo kaitējumu neviens skaļi nerunā un to nereklamē. Jā, par to arī ir stāsts. Par to, ka reklāma nebūt nepasaka, kas tas ir par produktu. Veselīgo tā nav jāreklamē, jo veselīgais izaug pats, tas nav jāuztaisa no nekā.

It kā no vienas puses gribētos domāt - šis temats Latvijā nav aktuāls, bet... pavērojiet, kas ir atrodams mūsu veikalu plauktos. Tas pats vien ir, kas citur pasaulē. Grāmatas beigās autors uzsver to, ka katram cilvēkam radītā pārtika nu nekādi nevar izaugt citā kontinentā.

"Tas, vai vokpannā cepti dārzeņi pagarina dzīvi, nav zināms. Likteni šādā veidā diez vai var ietekmēt. Un arī tas, vai mēs ar ēšanu varam ietekmēt nākotni, ir apšaubāms. Tomēr droši ir zināms, ka ar sliktu ēdienu mēs savu dzīvi varam sagandēt, bet ar labu - padarīt skaistāku. Svarīgs ir šis brīdis. Dzīve, kā zināms, nesāksies tikai kaut kad nākotnē. Svarīgi ir, lai ēdiens garšotu, dotu labumu organismam un nodrošinātu labsajūtu jau šodien. Šeit un tagad."  - Un to taču mēs jūtam, ne? Kas nāk mums par labu, un kas kaitē.

P.S. Jogurts, margarīns, kartupeļu biezputru pulveri, brokastu pārslas, zīdaiņu pārtikas burciņas.. to visu var atrast arī mūsu veikalos, vienīgā lieta, kas mani izbrīnīja - Vai pie mums arī var nopirkt olas tetrapakā? Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu.

Iespējams šo grāmatu visvairāk es ieteiktu izlasīt vecākiem, piekrītu autoram, kurš saka, ka tā ir visvieglāk iespaidojamā sabiedrības grupa, jo kurš tad negrib, lai viņu bērns būtu vesels.

Ilze Lipska, absolutsed.lv, 10.10.2013.