Varētu teikt, ka es TV pat neieslēgtu, ja vien nebūtu seriāls Vampire diaries, kuram nu jau iet trešā sezona. Reizi mēnesī tas ir gluži kā vakara rituāls. Pat nezinu, kas mani šajā seriālā aizķēra, un, lai cik dīvaini nebūtu, tas vēl nav apnicis. Tāpēc... TĀPĒC man noteikti bija jāizlasa arī grāmata. Protams, vienu brīdi apsvēru domu, ka jāatrod tā oriģinālvalodā, un jāizlasa, tas bija tad, kad noskatījos pirmo sēriju, kad tas bija? 2009. gadā. Bet laikam trūka apņemšanās. Toties, ja šis darbs ir iztulkots latviski, nu nevar neizlasīt.

Liza Džeina Smita Vampīra dienasgrāmatas .

Uzreiz gan teikšu tiem, kuri IR skatījušies seriālu - tā vien šķiet, ka seriālā ne smakas nav no tā, kas ir grāmatā, ja vien neskaita galveno varoņu vārdus. Un tas padara vērtēšanu ārkārtīgi grūtu. Tas varonis, kas patīk seriālā, grāmatā liekas galīgi garām, savukārt tas, kurš seriālā kaitina, grāmatā iegūst pievilcīgus vaibstus. Lasot gaidi jau zinamu pavērsienu, kas redzēts seriālā, bet grāmatā notiek pavisam savādāk. Katrā ziņā - šis darbs ir jālasa pilnīgi nesaistīti ar seriālu. Un tā jācenšas arī vērtēt.

Protams, grāmata patiks visiem Krēslas faniem. Vismaz ir tāda sajūta. Ir vidusskola, ir mīlestība, ir draudzība un nodevība, un ir tik populārie vampīri. Viens vampīrs labais - Stefans, kurš nedzer cilvēku asinis, hmm.. nē, tā nevar teikt. Viņš dzer gan, jo Elena pati viņam piedāvā baroties no sevis (labi izklausās, ne?), katrā gadījumā, lai arī viņš mēdz dzert cilvēku asinis, viņš ir labais, tas, kurš pārdzīvo savu esamību. Un ir viņa brālis Deimons, kurš ir ļauns, un ienīst savu brāli, un nogalina bez jelkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Taisnības labad jāsaka, arī Stefans brāli nevar ciest. Un pa vidu viņiem ir Elena. Populārākā meitene skolā, blondīne, kuru tagad grib gan viens, gan otrs brālis. Labi, precīzāk - noteikti grib viens, bet otrs negrib pieļaut, ka viņu grib brālis. Tas viss noved pie slepkavībām, pie intrigām, pie spiegošanas un atriebšanās, kā arī pie atzīšanās mīlestībā.

Sižets, protams, ierauj stāstā, gribas uzzināt, kā beigsies, sevišķi zinot, ka seriāls nu neko priekšā nepasaka, kas tur varētu notikt. Pozitīvi vērtēju grāmatas veidu, ka tā nav sarakstīta tikai no viena skatupunkta, bet gan no Elenas, gan no Stefana. Tas ļauj gūt labāku kopainu, un izprast sižeta diezgan samudžinātos mirkļus.

Lasot sajutos tā, it kā mani vidusskolas gadi būtu TIK senā pagatnē (lai gan tik 10 gadi pagājuši), ka gandrīz vai kļuvuši jau atmiņai neaizsniedzami. Bet laikam jau taisnība ir, ka tajā periodā ir sakāpinātas emocijas, un arī attiecības veidojas visādas, kā arī intrigas. Dēļ šīs savas aizmāršības, brīžiem man bija sajūta, ka daudz kas tiek pārspīlēts, ka tā taču vidusskolā nenotiek. Bet tad sekoja saruna ar tiem, kas nesen beiguši vidusskolu, un man nācās secināt, ka intrigas reālajā dzīvē iespējams pārsit pušu tās, kas aprakstītas grāmatā. Un izdzīvošana vidusskolā jau pati par sevi ir cīņa, nemaz nevajag vampīrus.

Grāmatai katrā ziņā nav ne vainas, bet diez vai to piemeklēs Krēslas fenomens, ka visi to lasīs un par to vien domās, vienalga vai būtu 14 vai 40 gadu. Tāds neprāts tik bieži negadās. :) Grūti bija izšķirties par vērtējumu, bet beigās tomēr likšu 4 tārpus, lai gan arī apzinos, ka mans vērtejums varbūt nav objektīvs. Galu galā, tas ir vienīgais seriāls, ko skatos. Un grāmata, kas ir to iedvesmojusi, noteikti ir jāizlasa, kaut gan kā jau minēju - pilnīgi nesaistot to ar seriālu.

Hmm... bet varbūt tomēr? Krēslas fenomens atkārtosies? Un Stefans ar Deimonu iekaros lasītāju sirdis tāpat kā to izdarīja (ārprāts, aizmirsu kā sauca) Kalenu ģimene? Katrā ziņā, ja man jāizvēlas no šīm divām vampīru ģimenēm, es izvēlētos Stefanu ar Deimonu.  Viņi tomēr atstāj tādu vampīriskāku iespaidu. Ar visu pārvēršanos par putniem, ar pazušanu miglā.. Tikai tā laika apstākļu kontrolēšana, tā gan nedaudz pārāk mistiska. Bet lai jau būtu - šie ir vampīri ar SPĒKU.

Ilze Lipska, http://vertigagramata.blogspot.com, 19.01.2012.