Rudenī Zvaigzne ABC izdeva Kurdjumova grāmatu "Gudrs sakņu dārzs" , ar kuru, ja tiešām neesat vēl iepazinušies, bet jums ir vai nu pašiem savs mazdārziņš vai arī ļoti tādu vēlaties - noteikti iesaku iepazīties! Autors raksta vienkārši un saistoši, parādīdams, ka dārza darbi var nest arī prieku, nevis būt par sodību, kādas daudziem varbūt ir bērnības atmiņas, turklāt pastāstīs kā iegūt skaistu un maksimālu ražu.

Tagad latviski ir iztulkota otra šī autora grāmatiņa "Gudrs augļu dārzs".  Varbūt, ja nebūtu jau iepazinusies ar Kurdjumova uzskatiem jeb, kā viņš pats grāmatā apraksta - viņa lietišķo filozofiju, paietu šai grāmatiņai garām.. BET:
Pirmkārt - zinu jau vēl nemaz neatšķirot, ka šī grāmata būs vērtīga, un
Otrkārt - sakņu dārzs man ir, un tā izveidi var sākt - viens, divi, toties augļu dārzs jaunā vietā... tas ir gan laikietilpīgāk, gan arī vismaz man sākumā šķiet, sarežģītāk. Izaudzēt burkānu liekas vieglāk nekā ābeli.
Treškārt - tagad ir īstais laiks šo grāmatu lasīt, lai līdz rudenim amats būtu rokā. Nu labi, amats gluži ne, jo to var iegūt vien ar praksi, bet zināšanas, kuras nekad pilnībā nevarēs iegūt no augļu koku stādu tirgotāja, lai arī, protams, sarunu ar tirgotāju arī nevajag par zemu novērtēt.

Man bija doma pavasarī stādīt augļu kokus, bet sarunājoties ar stādu audzētājiem, sapratu, ka lielāka stādu izvēle būs rudenī, kā arī tiku  pie šīs grāmatiņas, un sapratu - ka nezinot, ko un kā labāk stādīt, es varu velti iztērēt naudu, nepareizi kaut ko izdarot. Koku stādi tomēr nav tik lēti kā dārzeņu sēklu paciņa..

Šajā grāmatā tātad - padomi tādiem kā man, kas sāk visu no nulles un tikai ķersies pie augļu koku stādīšanas, gan arī diezgan plaši apraksti kā uzlabot vecu un nekoptu augļu dārzu, atgriežot to pie dzīvības. Daļai aktuāla būs pirmā daļa, bet domāju, diezgan daudziem ir īpašumā senču stādīti kociņi, kurus nocirst varbūt žēl, bet kuri ražu vairs nedod tādu, lai būtu vērts arī paturēt. Varbūt šo grāmatu izlasot, būs padoms rokā - ko īsti darīt - cirst nost un stādīt jaunu vai arī mēģināt palutināt veco koku.

Protams, iesācējam visa tā zaru graizīšanas pamācība var šķist tīrā Ķīnas ābece, bet vīrs jau mani mierināja, ka tik sarežģīti kā izklausās nav, vajag tik pieķerties, paņemt reālu koku un reālu zaru un viss taps skaidrs. Tiešām gribas augļkopību salīdzināt ar peldēšanu, ko nevar iemācīties tikai no grāmatas, bet kur grāmata jāņem talkā praksei.

Visinteresantākais man šķita vinegreta efekts. Izklausās garšīgi, ne? Bet īstenībā runa iet par augļu dārzu, un to es jau kursos mācījos, ka vienveidīga vide palīdz slimībām un kaitēkļiem vairoties. Bet jaunums man bija, ka ieteicamākie augi apdobēs pie augļu kokiem ir spināti un salāti! Vai nav ideāls veids, kā visu apvienot?

Tā īstenībā ir vissāpīgākā tēma - kā tikt galā ar slimībām un kaitēkļiem. Ja iestādīts koks, ja apkopts koks - tas viss vēl tā vienkāršāk liekas... bet kā cīnīties ar visiem tiem nezvēriem, kas tam var uzklupt? Kurdjumovs to visu pasniedz tik vienkārši, ka viss liekas iespējams. Un, galvenā patiesība, kas jāatceras - ka vērtīgo kukaiņu, būtņu pamatbarība IR KAITĒKĻI! Tātad tiem būs būt. Liekas neloģiski, bet ja aizdomājas... respektīvi, ja mēs ar indēm iznīcināsim visus kaitēkļus, no mūsu dārza pazudīs arī derīgās vaboles un kukaiņi, kas dabiski varētu stāties pretī nākamajai invāzijai.

Būs man augļu dārzs! Būs! Un Kurdjamovs man ir devis solījumu, ka tas būs ražīgs. Ticu viņam. Un esmu apņēmības pilna cīnīties ar skudrām! :)

Ilze Lipska, absolutsed.lv, 12.06.2013.