Ar Ķīnu ir grūti, ne? No vienas puses, ko tik vērtīgu Ķīna nav
devusi pasaulei, kopš rietumnieki sāk iepazīt Ķīnas medicīnu,
dzīves uzskatus, bet mūsdienās pieminot Ķīnu, daudziem uzreiz prātā
nāk nekvalitatīvās preces, no sērijas - ja kaut kas ātri plīst,
tātad ticis ražots Ķīnā. Tā arī dzirdēju par šo grāmatu dažus
pirmos iespaidus - kas tad no Ķīnas labs varot nākt.. Bet te nu Jūs
kļūdaties!
Ķīnas
pētījums ir tik iespaidīga grāmata, ka tiešām
jāpiekrīt Vijai Kilblokai, kas grāmatas prezentācijā teica, ka šo
grāmatu pēc laika gribēsies pārlasīt, un to NOTEIKTI ir jāizlasa
ikvienam!
Divas atkāpes.
1. Kā es lasīju pirmo nodaļu, sēžot mašīnā un gaidot vīru, un
vērojot garu pensionāru rindu, kas izveidojusies pie Gaļas busiņa,
kas piestājis ciematā tirgoties. Brīžiem gribējās kāpt ārā un dažas
rindkopas skaļi nolasīt, bet par to droši vien mani nolinčotu, jo
gaļa taču cilvēkam ir nepieciešama, un "cilvēks slims paliek, ja
neēd kārtīgu gaļu" un "katru dienu jāēd gaļa, lai būtu vesels".
Kāda gaļa? Ka tik gaļa! Piekritīsiet, šis uzskats vēl ir ļoti
dzīvs, un kā arguments parasti tiek minēts tas, ka cilvēki taču
gadsimtiem ir ēduši gaļu un daudz un dzīvojuši. Jā, taisnība.
Dzīvojuši ir, bet vai par kvalitāti kāds sīkāk runā?
2. Man par to ir jāuzraksta, jo iekšēji nespēju beigt pukoties.
Žurnālam Veselība šobrīd ir iznācis pielikums DIĒTAS, kurā ir
stāsts arī par pH diētu un Zelmas pieredze. Vispār pielikums
interesants, BET. Mani tiešām izbrīnīja Uztura speciāliste Guna
Rijkure, kura sniegusi komentāru par pH diētu, citēju: "Diētas
mīnuss - trūkst piena produktu. Olbaltumvielas nepieciešamas, lai
varētu veidoties muskuļi, jaunas šūnas (..)." Nu, ko teiksiet? Tad
es vēl nebiju iesākusi lasīt Ķīnas pētījumu, un nezināju to, ko
zinu tagad, bet pat bez šī brīža zināšanām biju pārsteigta, ka
uztura speciālists pienu min kā gandrīz vienīgo olbaltumvielu
avotu! Katrā ziņā, ceru, ka uztura speciālisti ar šo Ķīnas pētījumu
iepazīsies - olbaltumvielas satur arī augu izcelsmes
produkti.
IR LAIKS UZŅEMTIES ATBILDĪBU PAR SAVU VESELĪBU!
Kā? Sākot jau ar to, ka jāizlasa šī grāmata. Tā neko neuzspiež.
Tiešām. Tā tikai iepazīstina ar pētījuma rezultātiem, atziņām, tas
viss aprakstīts, manuprāt, lieliskā veidā, ar personisko pieredzi,
ar novēroto pieredzi, kādiem smieklīgiem atgadījumiem,
salīdzinājumiem... Un tad nu katram pašam jāsāk domāt - cik viņam
ir svarīgs tas, par ko grāmatā tiek stāstīts.
Patiešām, ļoti uzrunā valoda, kādā grāmata ir sarakstīta, un
autors, kas ļoti cilvēcīgi izstāsta, kādā vidē ir audzis, ko
pieņēmis kā neapstrīdamu patiesību un kādā veidā veiktie pētījumi
viņu ir šokējuši. Ne jau ar mērķi gāzt pastāvošos uzskatus tas viss
tika darīts, bet gan meklējot iemeslus, kāpēc cilvēki slimo un kā
tieši uzturs ietekmē veselību. Par to tagad runā itin visur, ne?
Bet tā patiešām ir. Varu likt roku uz sirds un teikt, esmu to
izjutusi uz savas ādas, kā ēdienkartes maiņa maina pašsajūtu un
gadiem ieilgušus diskomfortus, sāpes, ar kurām jau biji gandrīz vai
samierinājies, ka tāda nu tā dzīve ir - muguras sāpes, galvas
sāpes, vēdera sāpes....
Vai nav šokējoši atklāt, ka vairāk slimo tie bērni, kuriem tiek
nodrošināts "it kā" pilnvērtīgāks uzturs? Kur var atļauties biežāk
ēst gaļu, vai precīzāk - dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas.
Gribētos ticēt, ka izlasot šo grāmatu, neviens nespēs palikt
vienaldzīgs. Ne jau nu uzreiz jāatmet vecie ieradumi un jāatsakās
no konkrētiem produktiem, bet būtu jāizvērtē, cik daudz ko mēs
patērējam, un, protams, kādas ir mūsu veselības problēmas, kāda ir
dzimtas veselības vēsture (izlasiet, īpaši tie, kuri domā, ka mums
ir ģenētiski iedzimtas slimības, no kurām nav iespējams
izvairīties)... Protams, šajā grāmatā daudz tiek runāts par vēzi,
bet tā nebūt nav grāmata, kas domāta tikai vēža slimniekiem, vai
tiem, kuriem ir liekais svars, diabēts, kādas sirds slimības. Kā
jau minēju - manuprāt, šo grāmatu būtu jāizlasa ikvienam. Un
jāizlasa tā pamatīgi. Nesteidzoties. Pārdomājot.
Kad būtu jāsāk rūpēties par veselību? Ne jau tad, kad esi
saslimis! Bet kamēr esi vēl vesels!
Kempbela dotos 8 pareiza uztura principus ir vērts pielikt pie
ledusskapja. Vai vienkārši ik pa brīdim pārlasīt. Izpētot tabulas,
palasot ieteicamos produktus un tos, kurus jālieto mazāk, vismaz
man nešķiet, ka nu vairs nebūs mums ko ēst.
Gribas ticēt, ka mēs dzīvojam uz tāda pārmaiņu sliekšņa... Un ka šī
grāmata un viss tas, ko tā spēs iekustināt mainīs pasauli, katra
individuālo pasauli, kurā dabiska nāve vairs nebūt nebūs kaut kas
nenormāls un neiespējams.
Kaut gan jāatzīst, ka savā ziņā pēc grāmatas izlasīšanas pārņēma
sava veida skumjas. Par to, ka vienmēr jau būs pretinieki. Daļu no
tiem mēs varam atkost, saskatot, kādā veidā viņi ar neveselīgā
uztura palīdzību var gūt sev peļņu, bet daļa būs tādi tikai dēļ
nezināšanas. Vai viņi tiešām negrib zināt? Vai arī pieder pie tiem
cilvēkiem, kas "nekad un neparko" neatzīs savas kļūdas, un tāpēc
atsakās ieklausīties?
Protams, piekrītu, ka veselam cilvēkam tik nopietni pie uztura
varbūt nav jāpiedomā... Viņš var atļauties arī ik pa laikam ēst
kaut ko neveselīgāku, kaut gan - der apzināties, kāpēc tieši mūs
pievelk tas neveselīgākais. Un nevajag baidīties no atbildes. Tikai
atbildot patiesi sev, ir iespējams kaut ko mainīt.
P.S. Tie, kuri dzīvē ir saskārušies, varbūt par mēģinājuši Atkinsa
diētu, noteikti palasiet šo grāmatu.
Ilze Lipska, www.absolutsed.lv, 02.04.2013.
