Cik gan pasaulē nav pavārgrāmatu... galva griežas, kad iedziļinās visās, kas tur un kā. Nekad jau visu nepagatavosi, un nekad arī visas grāmatas neizskatīsi cauri. Un tomēr.... zinu, ka neesmu vienīgā tāda, kas kādu fantastisku pavārgrāmatu ieraugot, grib to iegūt savā īpašumā, neskatoties uz to, ka recepšu grāmatu plaukts jau pilns. Pavārgrāmatu daudz, bet, ja ieskatās - latviešu ēst gatavotāju grāmatu nemaz nav tik daudz, un gandrīz vai patriotisku jūtu uzplūdā, gribu teikt, ka Zanes Kilblokas grāmatai " Uzkodas. Pipars&Oga " vajadzētu pievērst uzmanību kaut vai tādēļ, ka tā pašmāju. Tātad Savējā.

Formāts gan varēja būt mazliet citādāks, nedaudz mazāks, lai grāmata skaisti iegultu plauktā blakus citām, un arī papīra vāki varēja nebūt, kaut gan mans vīrs taisni tos attaisnoja, sakot, ka vismaz tad, kad grāmata būs nospeķota, varēs tos noņemt - un izskatīsies kā jauna. :)

Es gan grāmatas virtuvē nenesu, (līdz ar to arī dizaina praktiskums man nav tik svarīgs), ēdienu vispirms izplānojot istabā.

Bet nu pie pašām uzkodām. Nesen biju uz kāzām. Lai nu ko par latviešiem varētu teikt - mēs esam uzkodu fani. Protams, bez kartupeļiem un štovētiem kāpostiem ar neiztikt, bet uzkodas - tās atceros no bērnības - lai nu kam uz galda būtu jābūt, bet 'zakuskai' noteikti. Nē, to dzeršanu gan neatceros, ka mūsmājās būtu baigi dzerts, bet uzkodas - kumosiņa lieluma, ko ātri iemest mutē, lai nekavētu sarunu gaitu - tās gan. Un pildītās olas man bija un laikam taču vēl joprojām ir mīļākā uzkoda. Vēl joprojām, kad kādreiz pagatavoju tādas, garša atsauc atmiņā ko siltu un jauku no bērnības. Un šķiet, arī attēsties nevarētu. Mums ģimene bij kupla, līdz ar to, to oliņu skaits uz galvām bij limitēts. Vairāk par divām nekad nevarēja dabūt. Ak šo negausību, tāpēc tagad tās retās reizes, kad pagatavoju, ir sajūta, ka varētu tik ēst un ēst. Viss šis garais ievads tāpēc, ka grāmatā pirmās acīs iekrita pildītās olas. Zane piedāvā četras idejas pildītām olu pusītēm, uz tām skatoties, ir sajūta, ka nākamreiz man jāpiesaka nevis 10, bet noteikti 20 olas.

Un, ja reiz par kāzām iesāku, tad arī turpināšu - kāzas, kurās nesen biju, galds diemžēl nebija izdevies. Tagad, šķirstot uzkodu grāmatu - gribētos ieteikt kāzu rīkotājiem tajā iemest aci, lai kāzu mielastā galdā celtu interesantas un atsvaidzinošas uzkodas, nevis tikai sausas gaļas ruletes. Bez gaļas nevar, tas gan - uz Zanei ir arī fantastiskas idejas gaļēdājiem, bet man acīs iekrita neskaitāmas idejas veģetārām uzkodām. Un tādas uz kāzu galda patiesi pietrūkst.

Atklājums man bija tā saucamie valovāni. Kas esot nopērkami veikalos. Kas tie tādi un no kā īsti gatavoti, tā arī netapa skaidrs, internetā papētot noprotu, ka laikam tā ir kārtainā mīkla, bet to jau var pagatavot pats, nevis veikalā pirkt gatavus valovānus, ko mājās sapildīt. Katrā ziņā nu esmu par vienu svešvārdu bagātāka, bet žēl, ka nav aprakstīta valovānu pagatavošana mājas apstākļos.

Ideju uzkodām pietiekami, lai noteikti uz pāris gadiem nebūtu jādomā, ko jaunu pagatavot ciemiņiem. Un ir arī inovatīvas idejas, kuras citur nekur neesmu redzējusi.

Ilze Lipska, www.absolutsed.lv, 6.08.2012.