Tomēr rakstnieka pēdējais romāns, dzejnieka pēdējais krājums –
tie ir vārdi, kas vienlaikus raisa nostalģiju un pateicību par to,
ka šie darbi ir tapuši un nonākuši pie lasītāja.
Dzejnieks Imants Auziņš latviešu literatūrā ienāca 20. gadsimta 60.
gados vienlaikus ar virkni izcilu vārdu – Imantu Ziedoni, Ojāru
Vācieti un citiem – un arī viņa dzeja vienmēr ir iederējusies mūsu
tautas klasiskās dzejas spožākajā zvaigznājā. Tagad klajā laists
dzejnieka pēdējais paša sakārtotais krājums “Klusums
nav mēmums” , kura pašreiz lasāmo versiju Imants
Auziņš noklausījās un pēc dzirdes akceptēja pavisam neilgi pirms
savas aiziešanas mūžībā 2013. gadā. Krājumā iekļauti gan
dzejnieka pēdējos dzīves gados tapušie dzejoļi, gan vairāki
atdzejojumi, kurus dzejnieks uzskatīja par būtiskiem savā
daiļradē.
Imanta Auziņa krājuma “Klusums nav mēmums” atvēršanas
svētki notiks 22. novembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā O.
Vācieša ielā 19.
“Klusums nav mēmums” ir īpašs krājums – tas vienlaikus nevainojami
iederas dzejnieka daiļrades kopējā lokā, taču to caurstrāvo arī
noslēguma, pabeigtības sajūta, rāma un vieda samierināšanās ar
neizbēgamību. Cilvēciskas jūtas – mīlestība, skumjas –
radījušas smeldzīgas rindas, kurās aiz šķietamas pasivitātes jaušas
spriedze un liels apslēpts spēks – kā jau liecina krājuma nosaukums
“klusums”, izteiksmes rimtums nebūt nenozīmē dziļas, piesātinātas
jēgas promesamību, drīzāk tieši pretēji – dzejnieka doma šajās
rindās, kā allaž, ir skaidra un asa arī bez skaļiem saukļiem un
mākslotām konstrukcijām. Mākslinieciski atklājumi parādās
romantisko jūtu tēlojumos, paradoksos, dažkārt slēptā ironijā, ko
rada vilšanās un rūgtums par cilvēka likteni vispār un arī
konkrētajā laikā un telpā: 20. un 21. gadsimta Latvijā, tik ļoti
mīlētā, beidzot atkal it kā brīvā. Šis „it kā” daļai dzejoļu
piešķir smagāku ironiju, arī sarkasmu. Lielu daļu dzejoļu var
definēt kā filozofisko liriku, kurā jaušamas dzejnieka alkas pēc
lieluma, mūžības, taču vienmēr klātesoša ir arī apjausma par
neatgriezeniski un neapturami aizejošo laiku, šodienai pārtopot
vakardienā.
Krājumā iekļauti arī vairāki Imanta Auziņa atdzejojumi,
kuros vērojama savdabīga autora oriģināldzejas sasaukšanās ar
cittautu literārajiem strāvojumiem. Šie atdzejojumi vēl un
vēlreiz akcentē domu par cilvēcību – vienīgo, ko iespējams
pretstatīt naidam un kariem.
Pieejama
arī e-grāmata.
