Kornēlijas Apškrūmas popularitātes fenomens slēpjas apstāklī, ka
viņa ļoti vienkāršos vārdos spēja pasacīt to, kas uzrunāja
tūkstošus – kopš Ārijas Elksnes nav citas latviešu dzejnieces,
kuras darbus citētu tik daudz, kuras grāmatas atrodamas teju katrā
Latvijas mājā. K. Apškrūma kā seno laiku trubadūri rakstīja dzeju
par konkrētiem notikumiem, veltījumus konkrētiem cilvēkiem īpašos
brīžos – bet arī daudz mīlestības un patriotisko dzejoļu. Visu
darba mūžu dzejniece strādājusi par Virešu pagasta bibliotēkas
vadītāju, bet aizraušanās un vaļasprieks bija dārza kopšana un pūču
figūriņu kolekcionēšana.
2007. gada 16. novembrī par nopelniem Latvijas labā
Kornēlija Apškrūma saņem Atzinības krusta Sudraba Goda zīmi. Trīs
reizes saņēmusi Lielo Lasītāju balvu: par krājumu “Priekā un
skumjās rakstīti panti” 2007. gadā, par krājumu “Atnāc mani
vēl satikt” 2008. gadā, un 2015. gadā par krājumu “Dzirdēt ar
sirdi”. Kornēlija Apškrūma ne vien pati rakstīja daudz, viņa arī
līdz pēdējam aktīvi sekoja notiekošajam latviešu literatūrā, bija
čakla lasītāja un vērtētāja. Pērn Apgādā Zvaigzne ABC iznāca
dzejnieces grāmata “Mīļumvārdi. Apsveikumi, vēlējumi”.
"Kā brīnumsvecīte es izdzisīšu,
Kad pieskāries būs likteņstundas pirksts,
Bet ļoti gribas, lai aiz manis paliek
Kaut viena tumsai neatdota dzirksts.”
Kornēlija Apškrūma
Skumju brīdī, atvadoties no Kornēlijas Apškrūmas, esam
kopā ar dzejnieces tuviniekiem un talanta
cienītājiem.
Apgāds Zvaigzne ABC
