Šķiet, visi, kas lasījuši
šo stāstu krājumu, par to ir lielākā vai mazākā – bet sajūsmā.
Arī man šī stāstu izlase ļoti patika. Tie atklāj spēcīgu
potenciālu, un – lai arī negribas īpaši salīdzināt, lai netīšām vai
netieši neaizvainotu latviešu autorus kopumā, – šie stāsti pārspēj
daudzus svešzemju darbus, kuri varbūt vienkārši tiek vairāk
reklamēti vai vienkārši ir ārzemju un svešā mēlē.
Latviešu literatūra vienmēr ir bijusi bagāta ļoti dziļiem un
krāšņiem stāstiem un raženiem stāstniekiem, lai arī fantastikas
žanrs varbūt nav tas biežāk pārstāvētais. Tāpēc jo lielāks
prieks par šādu mazāk tradicionālu papildinājumu.
Stāsti ir ļoti dažādi, brīžam savstarpēji tik atšķirīgi, ka, ja ne
tos vienojošais konkurss, būtu pat dažādos katlos metami –
romantiski, šaušalīgi, dziļi, smieklīgi, skaudri, ironiski.
Mani favorīti ir Krātiņš (par cilvēku-mājdzīvnieku [cilvēki ir
kļuvuši par citplanētiešu mājas mīluļiem] cīņu par brīvību un –
likteņa ironiju), T-persona (par cilvēkiem – brīvprātīgajiem
izmēģinājumu trusīšiem), Ēšanas traucējumi (par mājas gariņu),
Glābiņš (par krupīti, kas nespēja pārvērsties par princi),
Raiannonas turnīrs (par „burvēm” [grūti definēt, kas šīs meitenes
īsti bija – dziednieces, zintnieces – neviens vārds īsti
neatbilst]), Kvarku pavēlnieks (par ļauno zelta zivtiņu), Cūka
(šausmu stāsts) – un vēl vairāki, kas kopumā veido ~80–90% no
krājuma. Nav slikts rādītājs, vai ne?
Atsevišķus stāstus iedevu izlasīt arī saviem bērniem (11 un 13 g.
v.), un arī viņi par tiem priecājās.
Ļoti, ļoti novēlu Zvaigznei un arī citām izdevniecībām turpināt vai
ieviest šādus literāros konkursus kā, piemēram, gadskārtējas
tradīcijas un darīt visu, lai veicinātu gan šādu, gan cita formāta
un žanru krājumu izdošanu un popularizēšanu.
Savukārt autoriem no sirds iesaku ne vien turpināt rakstīt, bet ar
šiem un citiem stāstiem piedalīties arī ārvalstu konkursos
(tulkošanas jautājums nav šķērslis, tas noteikti ir risināms), gan
jau ES tādi ir atrodami. (Pavisam vienkāršs piemērs – īru
literatūra visā pasaulē ir atsevišķs studiju virziens vai vismaz
atsevišķs priekšmets literatūras zinātņu studentiem. Kāpēc lai
līdzīgi nebūtu ar latviešu literatūru? Citas tautas tikpat kāri
tver mūsu kultūru un pasaules uzskatu, cik mēs – īru, spāņu,
franču, ķīniešu vai indiešu.) Panākumi jums ļaus vairāk laika
veltīt jūsu sirds aicinājumam, bagātinās mūsu kultūras mantojumu un
priecēs mūs – jūsu lasītājus. Riskējiet un vinnējiet!
Inese Bernsone, gramatzimes.wordpress.com,
13.03.2013.