Samanta ir meitene no skolas populārākā četrinieka – visai snobiska un nejauka. Nešķiramais draudzeņu bariņš zemiski terorizē un izsmej visus, kas nav populāri. Viņas slepus smēķē, flirtē ar smukākajiem skolotājiem, basto stundas, ballējas un piedzeras.

Šīs liktenīgās Amora dienas naktī, atgriežoties no kārtējā dzerstiņa, meitenes ietriecas kokā un Sema mirst. Tomēr „nākamajā rītā” un nākamajā „nākamajā rītā” viņa atkal pamostas tajā pašā piektdienā un tā izdzīvo šo dienu vēl sešas reizes.

Pirmajā rītā Semai šķiet, ka ar viņu vienkārši notiek déjà vu. Katru nākamo dienu viņa izdzīvo savādāk. No pilnīgas visu noteikumu pārkāpšanas – skolotāja pavedināšanas un zāles smēķēšanas skolas tualetē – līdz dienas veltīšanai mazajai māsai un vecākiem. Pa vidu tam galvas lauzīšana, ko gan viņa (vai kāds cits) ir izdarījis nepareizi. Sema uzzina gan pikantus, gan gluži šokējošus apkārtējo cilvēku noslēpumus, kā arī atceras daudz aizmirstu sīkumu no pašas dzīves. Pārvērtēts un pretstatīts tiek it viss – patiesa draudzība, mīlestība, gādīga ģimene, izlikšanās un godīgums, bailes un drosme, nežēlība un vienaldzība, gļēvums un pašapziņa, izmisums un pašuzupurēšanās. Ļauties straumei vai cīnīties tai pretī, lai darītu to, ko varbūt nepavisam negribas, bet sirds(apziņa) liek?

Romāna " Pirms es krītu " mērķa auditorija ir jaunieši, no kuriem viens pārstāvis jau trešo vakaru patiesi nespēj no tā atrauties. Tā kā romāns uzrakstīts Semas personā, tajā netiek moralizēts, bet autore liek iejusties, atskārst un pārdzīvot… Lasās ļoti raiti, stāstījums ir kinematogrāfisks, bija sajūta, ka esmu noskatījusies filmu.

Citi Lorenas Oliveras darbi ir „ Delīrija ” triloģija, kam trešā daļa (angliski) iznāks tikai pavasarī, un arī divi bērnu romāni, kas izskatās visai kārdinoši.

Inese Bernsone, http://gramatzimes.wordpress.com, 11.11.2012.