Pie divdesmitā gadsimta Latvijas vēstures vētīšanas ķērušies gan
jau pieredzējuši visu paaudžu rakstnieki, gan iesācēji. Teju vai
gribas apgalvot, ka nu jau neviens vēstures nostūrītis nav palicis
neapskatīts. Un tomēr šāds pieļāvums būtu kļūda.
Vēsturnieces Ineses Dreimanes aicinājums ir divdesmitā gadsimta
vēstures izpēte – gan ikdienā strādājot Okupācijas muzejā, gan
studējot arhīvu materiālus mūsu vēstures traģiskāko lappušu
noskaidrošanai, gan konsultējot populārā televīzijas seriāla
“Sarkanais mežs” veidotājus. Latviešu literatūras cienītāju
uzmanību vēsturniece vispirms piesaistīja, samērā asi izsakoties
par dažu nesen publicēto vēsturisko romānu faktoloģiskajām
neprecizitātēm. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno
Jundze ar humoru atzīmē, ka šo iebildumu dēļ ieteicis pētniecei pie
rakstīšanas ķerties pašai. Tikko Apgādā Zvaigzne ABC laists klajā
viņas debijas romāns
“Vēstule ar pielikumu” , kas jau pāris nedēļas
pēc parādīšanās veikalos paguvis izraisīt jūtamu viļņošanos gan
lasītāju, gan sociālo tīklu apmeklētāju rindās un iekļuvis pirktāko
grāmatu TOP 10 vairākos grāmatnīcu tīklos.
“Vēstule ar pielikumu” ir apjomā neliels (nedaudz virs 200
lappusēm) romāns, kas liek apstrīdēt pieņēmumu, ka par Latvijas 20.
gadsimta vēsturi nu jau zināms viss. Liekot lietā ilggadīgo
pieredzi darbā ar dokumentiem un cilvēkstāstiem, autorei ir
izdevies radīt tekstu, kas ir nevis sausi faktoloģisks, bet gan
aizkustinoši cilvēcisks un emocionāls.
Romāna lielais pluss ir nesamākslotais, vienkāršais, bet
vienlaikus emocionāli piesātinātais vēstījums: precīzas
detaļas, trāpīgi izvēlēti vārdi un absolūti ticamā vēstītājas balss
šī darba lasīšanu padara par ko vairāk nekā tikai iepazīšanos ar
kārtējo skaudro Latvijas vēstures epizodi – tā kļūst par emocionālu
pārdzīvojumu, it kā romāna varoņus būtu pazinuši arī mēs paši un
viņu likteņi būtu nesaraujami savīti ar mūsējiem.
Sižets ir vienkāršs – trīsdesmito gadu beigu Rīgā sastopas un
iemīlas jauna sieviete un vīrietis, kura izcelsme saistīta ar
baltvāciešiem. Mīlestības dēļ viņš neizmanto iespēju pirms kara
doties uz Vāciju, un jau gadu vēlāk abu jauniešu dzīvēs postoši
ienāk okupācijas vara. Romāns skaudri un atklāti vēsta par
to, ar kādiem paņēmieniem rīkojās VDK, lai iegūtu sev vēlamo
informāciju un aizturētu režīmam nevēlamus cilvēkus, cik liela bija
iespēja varas ceļā nonākt nejauši un kādu motīvu vadīti visbiežāk
rīkojās bēdīgi slavenie ziņotāji.
Pieejama arī e-grāmata.
