Ineses Dreimanes grāmatas "Vēstule ar pielikumu" atvēršanas svētki 17. jūnijā
Tā lutināts ar vēsturiskā žanra prozu kā pēdējo pāris gadu laikā latviešu lasītājs, šķiet, nav bijis sen.

Pie divdesmitā gadsimta Latvijas vēstures vētīšanas ķērušies gan jau pieredzējuši visu paaudžu rakstnieki, gan iesācēji. Teju vai gribas apgalvot, ka nu jau neviens vēstures nostūrītis nav palicis neapskatīts. Un tomēr šāds pieļāvums būtu kļūda.

Vēsturnieces Ineses Dreimanes aicinājums ir divdesmitā gadsimta vēstures izpēte – gan ikdienā strādājot Okupācijas muzejā, gan studējot arhīvu materiālus mūsu vēstures traģiskāko lappušu noskaidrošanai, gan konsultējot populārā televīzijas seriāla “Sarkanais mežs” veidotājus. Latviešu literatūras cienītāju uzmanību vēsturniece vispirms piesaistīja, samērā asi izsakoties par dažu nesen publicēto vēsturisko romānu faktoloģiskajām neprecizitātēm. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze ar humoru atzīmē, ka šo iebildumu dēļ ieteicis pētniecei pie rakstīšanas ķerties pašai. Tikko Apgādā Zvaigzne ABC laists klajā viņas debijas romāns “Vēstule ar pielikumu” , kas jau pāris nedēļas pēc parādīšanās veikalos paguvis izraisīt jūtamu viļņošanos gan lasītāju, gan sociālo tīklu apmeklētāju rindās un iekļuvis pirktāko grāmatu TOP 10 vairākos grāmatnīcu tīklos.

“Vēstule ar pielikumu” ir apjomā neliels (nedaudz virs 200 lappusēm) romāns, kas liek apstrīdēt pieņēmumu, ka par Latvijas 20. gadsimta vēsturi nu jau zināms viss. Liekot lietā ilggadīgo pieredzi darbā ar dokumentiem un cilvēkstāstiem, autorei ir izdevies radīt tekstu, kas ir nevis sausi faktoloģisks, bet gan aizkustinoši cilvēcisks un emocionāls.

Romāna lielais pluss ir nesamākslotais, vienkāršais, bet vienlaikus emocionāli piesātinātais vēstījums: precīzas detaļas, trāpīgi izvēlēti vārdi un absolūti ticamā vēstītājas balss šī darba lasīšanu padara par ko vairāk nekā tikai iepazīšanos ar kārtējo skaudro Latvijas vēstures epizodi – tā kļūst par emocionālu pārdzīvojumu, it kā romāna varoņus būtu pazinuši arī mēs paši un viņu likteņi būtu nesaraujami savīti ar mūsējiem.

Sižets ir vienkāršs – trīsdesmito gadu beigu Rīgā sastopas un iemīlas jauna sieviete un vīrietis, kura izcelsme saistīta ar baltvāciešiem. Mīlestības dēļ viņš neizmanto iespēju pirms kara doties uz Vāciju, un jau gadu vēlāk abu jauniešu dzīvēs postoši ienāk okupācijas vara. Romāns skaudri un atklāti vēsta par to, ar kādiem paņēmieniem rīkojās VDK, lai iegūtu sev vēlamo informāciju un aizturētu režīmam nevēlamus cilvēkus, cik liela bija iespēja varas ceļā nonākt nejauši un kādu motīvu vadīti visbiežāk rīkojās bēdīgi slavenie ziņotāji.

Pieejama arī e-grāmata.