Vēl I. Gaile ar panākumiem organizē sieviešu stendapa izrādes,
kurās piedalās arī pati. Šogad ir iznācis arī sestais dzejoļu
krājums “Lieldienas”. Bet 5. aprīlī pulksten 18.00
kafejnīcā “Bismarka brokastis” Bruņinieku ielā 81 vieglā un
nenopietnā gaisotnē notiks Ingas Gailes detektīvromāna “Neredzamie”
atvēršanas svētki.
Viegli un nenopietni iesākas arī romāns “Neredzamie”. Gerda, kuras
dzīvē šobrīd nav pats gaišākais brīdis, ir sarunājusi, ka viņas
dēliņu pieskata mamma un dodas uz Rakstnieku namu “uzrakstīt savu
pirmo romānu. Nedēļas laikā. Normālu romānu.” Nonākusi galamērķī,
jaunā sieviete uzzina, ka rakstīšana ir apdraudēta, jo Rakstnieku
namā tikko, diezgan aizdomīgos apstākļos, miris “gandrīz Nobela
prēmijas laureāts”, slavenākais latviešu rakstnieks Aleksandrs
Sniegs. Izrādās, šobrīd rakstnieku namā uzturas Sniega sieva,
mīļākā, labākais draugs, izbijusi mīļākā, iespējams, ārlaulības
meita un pat znots... un Gerda ir vienīgā, kuru ar slaveno
rakstnieku nav saistījušas tuvas attiecības. Katram par notikušo ir
sava versija. Ikviens kaut ko slēpj. Un viens, iespējams, ir
slepkava. Par notikušo ļoti satraukts ir arī pilsētas mērs ar
iesauku “Kaprālis” (“Kaprālim pieder šī pilsēta. Un, šķiet, arī
lielākā daļa Latvijas. Tā vismaz runā. Protams, ne jau oficiāli.”)
un par to ir spiests būt satraukts mēra miesassargs, vietējais
policists un Gerdas bijušais klasesbiedrs Kaspars. Viena absurda
aina nomaina otru kā īstā komēdijā, atveras čekas maisi un atklāti
tiek iztirzātas dažādas privātās dzīves norises, tomēr rakstnieks
tiešām izrādās miris,... un pat noslepkavots, kā īstā traģēdijā.
Ikvienam no klātesošajiem ir bijis motīvs atriebībai, pat Gerdai,
šķietami nejaušajai vērotājai no malas.
Ar labu gaumi un vietām pat sarkastisku humoru autore
ironiski komentē Latvijā aktuālas kultūras un politikas
norises, un daudzi no romāna tēliem var šķist attāli
pazīstami. Izmantojot detektīva žanru, autore mēģina runāt par to,
kas viņu sabiedrībā satrauc un šķiet netaisnīgs un atrast ikvienā
varonī to skaisto, kā dēļ mēs visi esam ar mieru turpināt dzīvot šo
grūto un aizraujošo dzīvi: “Mana sirds gandrīz salūza – knikt, kad
es tai rītā saņēmu to īsziņu, ka viņš ir nomiris. Jo viņš bija
tikko kā sapratis kaut ko. Tieši par to, ko es tev saku. Par
mīlestību.”
Inga Gaile (1976) ir Klāva Elsberga,
Annas Dagdas fonda un Ojāra Vācieša prēmiju laureāte, par bērnu
grāmatu “Vai otrā grupa mani dzird?” saņēmusi LaLiGaBas
balvu.
Pieejama arī
e-grāmata.
