22. marta vakarā Osiriss telpā notika grāmatas
atvēršanas svētki, kurā piedalījās jaunā mūzikas zvaigzne Emilija,
kā arī daudzas Latvijā zināmas rakstnieces, dzejnieces un radošas
personības.
“Marija. [dežavū]” ir grāmata par cilvēka ceļu
pašam pie sevis. Par to, ka, neizpratis sevi, cilvēks
nespēj būt mierā, lai cik brīnišķīga viņa dzīve varētu šķist
vērotājam no ārpuses.
Grāmatas galvenā varone Marija ir spējusi sev nodrošināt gan
skaisti iekārtotu mājokli, labu darbu un algu, gan mīlestības
pilnas attiecības, tomēr nemitīgi izjūt kaut kā būtiska trūkumu.
Viņa impulsīvi visu pamet un dodas meklēt pazaudēto. Marija apceļo
vairākas valstis un iepazīstas ar brīnišķīgiem cilvēkiem, un reizē
arī izdzīvo intensīvu sastapšanos ar savu pagātni, skaudri
aptverot, ka skolas laikā piedzīvotais mobings joprojām met tumšu
ēnu pār viņas dzīvi, neļaujot rast iekšēju harmoniju.
Inga Grencberga savā daiļradē mēdz ievīt autobiogrāfiskus motīvus.
Tā tas bija ar
“Sesto sievu” un tā ir arī ar bērnības ainām grāmatā “Marija.
Dežavū”. Bērnībā piedzīvojusi mobingu, romānā Inga nevairās par to
runāt un aktualizēt, lai rosinātu pašlaik skolās plaukstošās
vardarbības apturēšanu.
“Marija. Dežavū” īpaši “uzrunās” lasītājas, kam patika Ingas
Grencbergas pirmais romāns “Sestā sieva”, jo tos abus saista kas
kopīgs.
Foto: Anete Jenava
Var teikt, ka romānam ir vēl viena galvenā varone, un tā ir
Grāmata. Inga Grencberga saka:
“Visupirms es esmu lasītāja un tikai pēc tam rakstītāja. Šī grāmata
ir mans paldies visām tām grāmatām, kuras esmu izlasījusi,
grāmatām, kuras izlasīšu, un arī tām grāmatām, kurām man nekad
nepietiks laika. Esmu pateicīga visiem rakstniekiem un radošajām
personībām, kuri mani iedvesmojuši.” Rakstot romānu, viņa
piedzīvojusi visīstāko dežavū sajūtu un jutusi, ka visas reiz
lasītās grāmatas palīdz Marijai atrast ceļu atpakaļ pie
sevis.
Aktrise Dārta Daneviča anotācijā par romānu atzīst, ka Marijas
piedzīvojumi ceļojuma laikā ir tikai ārējais iesaiņojums viņas
iekšējam ceļam pašai pie sevis, un šāds ceļš kaut reizi dzīvē ir
jāveic ikvienam cilvēkam. Savukārt kino producente un rakstniece
Lelde Kovaļova romānu salīdzina ar terapiju. Režisore un radošā
direktore Una Rozenbauma saka, ka Grencbergas valodai piemīt
Sagānas skumjais siltums un brīvība.
Grāmatas mākslinieks Harijs Grundmanis, vākam izmantota Toma
Nordes fotogrāfija.
Pieejama arī e-grāmata.
