Kad bērnībā uz “Skaru” mājas palodzes burkā audzēju tritonus,
slepus no vectēva lavījos pie žubītes ligzdas varenajā tūjā un
ķīvējos ar Almas tanti par krupja tiesībām medīt naktstauriņus uz
lieveņa, man ne prātā nebija doma, ka vēlāk daudzus gadus nāksies
pavadīt žirafu, lauvu un pitonu sabiedrībā, vadot Rīgas Nacionālā
zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas nodaļu.
Kaut, 20 gadus veidojot televīzijas raidījumus “Dabas grāmata”,
“Vides fakti” un citus, ar videokameru rokās apceļota ne tikai
Latvija, bet arī Indonēzijas un Jaungvinejas džungļi, savas dzimtās
mājas pagalmu Vecumniekos joprojām uzskatu par vispārsteidzošāko un
interesantāko vietu dažādu dzīvnieku pētīšanai.