Lasot autores kārtējo romānu, varam būt droši, ka ne tikai labi
pavadīsim laiku, bet arī uzzināsim ko jaunu par Latvijas
izcilākajiem dēliem un meitām, par interesantiem pagātnes
laikposmiem, tradīcijām un nostāstiem. Lasītāji iemīļojuši Ingunas
Baueres darbus, kuros autore pievērsusi uzmanību pazīstamu latviešu
rakstnieku un kultūras darbinieku – Kārļa Skalbes, Matīsa
Kaudzītes, Andreja Pumpura, Ata Kronvalda – laulātajām draudzenēm,
kurām bijusi būtiska, lai gan bieži vīru slavas apēnota, loma to
dzīvēs un darbos; tikpat daudzi aizrautīgi lasa arī autores
“vēsturiskos detektīvromānus”, kuros uz detalizētas laikmeta ainas
fona pagātnes mistērijas cenšas atrisināt mūsdienu cilvēki. Taču
rakstnieces galvenā interese joprojām saistās ar to, ko
varētu dēvēt par “literārā zelta rakšanu” – meklējot, atrodot un
lasītājam saistoši pasniedzot stāstus par vēsturiskām personībām,
kas savulaik daudz devušas mūsu kultūrai, bet šobrīd bieži
nepelnīti piemirstas.
Šāda personība ir arī autores jaunākā darba – romāna “Dieva
riekšavā” – centrā. Romāns vēsta par pirmo
ievērojamo latviešu būvmeistaru, lībiešu izcelsmes dzimtcilvēku
Mārci Sārumu (1799 – 1859), kurš, kaut gan būvniecības
prasmes apguva pašmācības ceļā, spēja gan izveidot ievērojamu amata
meistaru skolu, gan pats būvēt staltās, skaistās Vidzemes luterāņu
baznīcas – Drustos, Dzērbenē, Vecpiebalgā, Trikātā, Rūjienā,
Smiltenē... Liela loma romānā atvēlēta arī Gatartas muižkungam
Augustam fon Hagemeisteram, kurš gan simpatizēja saviem zemniekiem,
bet vienlaikus bija “īsts barons” ar visām augstas kārtas kungam
piemītošām cilvēciskām vājībām.
Romāna “Dieva riekšavā” atvēršanas svētki notiks Rīgas
Grāmatu svētkos 21. oktobrī plkst. 15.00 Kongresu namā K. Valdemāra
ielā 5, 215. auditorijā.
Tā kā vēsturisku ziņu par Mārci Sārumu saglabājies ļoti maz,
ritinot sava varoņa dzīvesstāstu, autorei nācies likt lietā gan
plašās zināšanas 19. gadsimta kultūrvēsturē, gan iztēli. Romāna
notikumi atklājas caur vīzijām, kuras Sārums skata smagas slimības
laikā; šais redzējumos viņš sastopas ar saviem priekštečiem –
atklājas pagātnes notikumi, Vidzemē ierodas un apmetas sena lībiešu
dzimta, no jauna risinās senču dramatiskie dzīves un attiecību
stāsti, no jauna Mārcis sastop savas dzīves liktenīgās kaislības –
gan amata mākslas, gan vairāku sieviešu veidolā... Dziļi
tikumiskā, brāļu draudzes tradīcijās audzinātā vīrieša sastapšanās
ar dzīves realitāti bijusi skarba, tomēr stiprākas par
nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, trūkumu un līdzcilvēku skaudību
vienmēr bijušas alkas izdzīvot, cīnīties, paturēt prātā savu mērķi
un galu galā pacelties augstumos – “Dieva riekšavā”, kas minēta
grāmatas nosaukumā.
Saglabājusies liecība, ka Mārcis Sārums vēlējies, lai viņa kapa
krustu greznotu uzraksts: ,,Pēdējais Vidzemes lībietis”. Šī
vēlēšanās tikusi izpildīta.
Pieejama
arī e-grāmata.
