Ingunas Baueres romāna "Hernhūtiešu meitas" atvēršanas svētki svētdien, 28. februārī plkst. 12.00

Īpaši plašu popularitāti autorei atnesa darbi par dzejnieka Kārļa Skalbes sievas Lizetes dzīvi, “Mērnieku laiku” autora Matīsa Kaudzītes iemīļoto Līzi Rātminderi, dzejnieka Andreja Pumpura ģimeni, Kronvaldu Ata mūža gājumu, taču rakstnieces pūrā ir arī darbi jaunatnei un intriģējoši sadzīves romāni. Ingunas Baueres iemīļotais darbības laiks visbiežāk ir mūsu tautas tuvāka un tālāka pagātne: autore ir pamatīgi izpētījusi 18. un 19. gadsimta Latvijas vēsturi, un tas palīdz radīt viņas grāmatām plašu, detalizētu un saistošu vēsturisko fonu. Kā apgalvo pati Inguna Bauere, viņai milzīgu gandarījumu sagādā iespēja „ienirt” šajā laikmetā, kas savukārt rada dedzīgu rakstītprieku.

Pirms gada klajā nāca divdaļīgā romāna „Ne zelts, bet putekļi” pirmā grāmata „Mācītājs un viņa dēls”. Nu tai pievienojusies romāna otrā grāmata ,,Hernhūtiešu meitas” . Autore: “Šis ir romāns – veltījums 19. gadsimta latviešu lauku sievietēm, kuras savā bērnībā vienas no pirmajām sāka apmeklēt skolas, jo iepriekš meitenēm tas bija liegts; sievietēm, bez kurām nebūtu mūsu, nebūtu latviešu valodas un latvisku māju. Viņas iedvesmoja mūsu kultūras rašanos, mīlēja vīrus, kas pielūdza zemi, dzemdēja un izauklēja dēlus, kuri izcīnīja Latviju.” Romāna “Hernhūtiešu meitas” atvēršanas svētki notiks svētdien, 28. februārī plkst. 12.00 Ķīpsalas grāmatu izstādē, Grāmatnieku ģildes stendā. Ar īpaši šiem svētkiem sagatavotu uzvedumu klausītājus iepriecinās Vecpiebalgas amatierteātra aktieri, ieklausīsimies arī autores stāstījumā par grāmatas tapšanu un muzikālos priekšnesumos.

Divas Marijas – Bišere un Laimiņa – bija Vidzemes guberņā ietilpstošās Jaunpiebalgas draudzes saimnieku meitas, kuru senču dzimtās valdīja 19. gadsimta vidū vēl dzīvais hernhūtiešu ticības gars, darba tikums un morāle. Abu dēli – ekscentriskais otas mākslinieks Kārlis Miesnieks un melanholiskais komponists Emīls Dārziņš – Latvijas brīvvalsts nodibināšanās laikā kļuva par nozīmīgām personībām tautas kultūras vēsturē. Viņu mātēm bija katrai savs ceļš, taču tiem bija kopīgs sākums – pelēkais lūgšanu namiņš gleznainās Piebalgas meža ielokā.

“Hernhūtiešu meitās” sastapsim jau romāna pirmajā grāmatā iepazītos varoņus – ietekmīgo mācītāju Kēlbrantu ģimeni, Rankas baronu Leonu fon Meiendorfu, veco skolmeistaru Pēteri Ulpi ar viņa lielo saimi draudzesskolā. Skrīvera Kārļa Bišera un mazās Dulpu Lates ģimenē piedzims meita Marija, kurai jau no bērnības taps stāstīts, ka viņa apsolīta kaimiņam Viņķu Miesniekam par sievu, bet iznesīgais Jāņaskolas pārzinis Andžs Dārziņš tik ļoti iekāros jauniņo Abrupu saimniekmeitu Laimiņu Mariju, ka Kēlbrants meiteni nokristīs ātrāk, lai kāzas pasteidzinātu...

Romāna varoņu gaitas nebūt vienmēr nav saules apmirdzētas – likteņa triecieni tās piemeklē cits pēc cita; labi zināms ir kaut vai Dārziņu Marijas dēla Emīla liktenis... Taču rakstniece ir spējusi padarīt stāstu cerīgu, turklāt īpašu baudu lasītājam sniedz arī autores bagātā un sulīgā valoda.

Pieejama arī e-grāmata.