Īpaši plašu popularitāti autorei atnesa darbi par dzejnieka Kārļa Skalbes sievas Lizetes dzīvi, “Mērnieku laiku” autora Matīsa Kaudzītes iemīļoto Līzi Rātminderi, dzejnieka Andreja Pumpura ģimeni, Kronvaldu Ata mūža gājumu, taču rakstnieces pūrā ir arī darbi jaunatnei un intriģējoši sadzīves romāni. Ingunas Baueres iemīļotais darbības laiks visbiežāk ir mūsu tautas tuvāka un tālāka pagātne: autore ir pamatīgi izpētījusi 18. un 19. gadsimta Latvijas vēsturi, un tas palīdz radīt viņas grāmatām plašu, detalizētu un saistošu vēsturisko fonu. Kā apgalvo pati Inguna Bauere, viņai milzīgu gandarījumu sagādā iespēja „ienirt” šajā laikmetā, kas savukārt rada dedzīgu rakstītprieku.
Pirms gada klajā nāca divdaļīgā romāna „Ne zelts, bet putekļi”
pirmā grāmata „Mācītājs
un viņa dēls”. Nu tai pievienojusies romāna otrā grāmata
,,Hernhūtiešu
meitas” . Autore: “Šis ir romāns – veltījums 19.
gadsimta latviešu lauku sievietēm, kuras savā bērnībā vienas no
pirmajām sāka apmeklēt skolas, jo iepriekš meitenēm tas bija
liegts; sievietēm, bez kurām nebūtu mūsu, nebūtu latviešu valodas
un latvisku māju. Viņas iedvesmoja mūsu kultūras rašanos, mīlēja
vīrus, kas pielūdza zemi, dzemdēja un izauklēja dēlus, kuri
izcīnīja Latviju.” Romāna “Hernhūtiešu meitas” atvēršanas
svētki notiks svētdien, 28. februārī plkst. 12.00 Ķīpsalas grāmatu
izstādē, Grāmatnieku ģildes stendā. Ar īpaši šiem svētkiem
sagatavotu uzvedumu klausītājus iepriecinās Vecpiebalgas
amatierteātra aktieri, ieklausīsimies arī autores stāstījumā par
grāmatas tapšanu un muzikālos priekšnesumos.
Divas Marijas – Bišere un Laimiņa – bija Vidzemes guberņā
ietilpstošās Jaunpiebalgas draudzes saimnieku meitas, kuru senču
dzimtās valdīja 19. gadsimta vidū vēl dzīvais hernhūtiešu ticības
gars, darba tikums un morāle. Abu dēli – ekscentriskais otas
mākslinieks Kārlis Miesnieks un melanholiskais komponists Emīls
Dārziņš – Latvijas brīvvalsts nodibināšanās laikā kļuva par
nozīmīgām personībām tautas kultūras vēsturē. Viņu mātēm bija
katrai savs ceļš, taču tiem bija kopīgs sākums – pelēkais lūgšanu
namiņš gleznainās Piebalgas meža ielokā.
“Hernhūtiešu meitās” sastapsim jau romāna pirmajā grāmatā iepazītos
varoņus – ietekmīgo mācītāju Kēlbrantu ģimeni, Rankas baronu Leonu
fon Meiendorfu, veco skolmeistaru Pēteri Ulpi ar viņa lielo saimi
draudzesskolā. Skrīvera Kārļa Bišera un mazās Dulpu Lates ģimenē
piedzims meita Marija, kurai jau no bērnības taps stāstīts, ka viņa
apsolīta kaimiņam Viņķu Miesniekam par sievu, bet iznesīgais
Jāņaskolas pārzinis Andžs Dārziņš tik ļoti iekāros jauniņo Abrupu
saimniekmeitu Laimiņu Mariju, ka Kēlbrants meiteni nokristīs ātrāk,
lai kāzas pasteidzinātu...
Romāna varoņu gaitas nebūt vienmēr nav saules apmirdzētas –
likteņa triecieni tās piemeklē cits pēc cita; labi zināms ir kaut
vai Dārziņu Marijas dēla Emīla liktenis... Taču rakstniece ir
spējusi padarīt stāstu cerīgu, turklāt īpašu baudu lasītājam sniedz
arī autores bagātā un sulīgā valoda.
Pieejama
arī e-grāmata.
