Popularitāti autorei atnesa tādi darbi kā “Lizete,
dzejniekam lemtā” par Kārļa Skalbes sievas Lizetes dzīvi,
“Skolas
Līze” par Matīsa Kaudzītes iemīļoto Līzi Rātminderi, “Ede Pumpura
sieva” par dzejnieka Andreja Pumpura ģimeni, “Piedod,
Karolīne!” par Kronvaldu Ata mūža gājumu, taču rakstnieces pūrā
ir arī darbi jaunatnei un intriģējoši sadzīves romāni. Romānu
darbības laiks visbiežāk ir mūsu tautas tuvāka un tālāka pagātne.
Autore ir pamatīgi izpētījusi 18. un 19. gadsimta notikumus
Latvijā, un tas palīdz radīt viņas grāmatām plašu, detalizētu un
saistošu vēsturisko fonu. Kā saka pati rakstniece, viņai milzīgu
gandarījumu sagādā iespēja „ienirt” šajā laikmetā, kas rada dedzīgu
rakstītprieku.
Ingunas Baueres jaunākā romāna „Ne zelts,
bet putekļi” pirmā daļa „Mācītājs
un viņa dēls” ir stāsts par vācu mācītāju Kēlbrantu
ģimeni 19. gadsimta Vidzemē. Romāna iesākumā jaunais Kārlis Ludvigs
Kēlbrants ir nesen ordinēts un līdz ausīm iemīlējies trauslajā,
zeltmatainajā Eiženijā. Dzīve šķistu laimes pārpilna, ja nebūtu
priekšā stāvošo pienākumu – vadīt 7000 cilvēku lielu latviešu
draudzi. Kārlis nepārzina ne latviešu zemnieku dzīvi, ne paradumus,
ne raksturu, bet, pats galvenais, nepārvalda vietējo valodu. Kā
vēlāk izrādās, arī ģimenes dzīve neplūst kā tīrs strauts bez oļiem
un duļķēm, un jau drīz jauno ģimeni piemeklē viena traģēdija pēc
otras... Taču Kēlbrantu ģimenes stāsts turpinās; tajā iesaistās gan
tumšmatainā Luīze – Skujenes mācītāja meita, gan zemniece Līze un
viņas meita Late, gan Kēlbranta dēls Emīls – cilvēki, kuru laimes
un nelaimes tālāk ritinās likteņa pavedienu.
Lasītāju noteikti ieinteresēs romānā tvertais skatījums uz
latviešiem no līdz šim mūsu daiļliteratūrā reti izmantotā
cittautieša skatpunkta. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā
situācija 19. gadsimta Vidzemē vācu tautības mācītājam nebūt nebija
labvēlīga. Vājās zināšanas latviešu valodā daudziem mācītājiem
liedza teikt sprediķus, turklāt paralēli oficiālajai baznīcai
darbojās tā sauktās brāļu draudzes. Draudžu saiešanas namos patika
pulcēties vienkāršajiem ļaudīm, jo tur priekšlasījumi notika
latviski, valdīja sirsnība un vienkāršība, turklāt tika apspriesti
sadzīviski jautājumi, kas bija aktuāli daudzās ģimenēs (piemēram,
diemžēl ļoti sāpīgais dzeršanas netikums). Taču “pelēko brālīšu”
darbošanās grauza vācu mācītāju nervus “kā peles grīdas dēli.”
Sadzīvot nebūt nebija viegli ne vieniem, ne otriem...
Pieejama
arī e-grāmata.
Ingunas Baueres romāna “Mācītājs un viņa dēls” atvēršanas
svētki notiks Ķīpsalas Grāmatu svētkos, 28. februārī plkst. 15.00
Grāmatnieku ģildes stendā.
