Daudziem zināms, ka Džobsam piemita spēja izmainīt realitāti (viņa kolēģi to dēvēja par sagrozītās realitātes lauku), kad tas viņam bija izdevīgi. Vai, klausoties Džobsa stāstītajā, nebija grūti pretoties šai spējai un redzēt patieso Džobsu? Kā jums tas izdevās?
Aizaksons: Endijs Hercfelds, kurš strādāja kopā ar Stīvu sākotnējā Macintosh komandā, sacīja, ka pat tad, ja cilvēks zināja par šo sagrozītās realitātes lauku, tas nemazināja tā spēku. Tomēr tieši pateicoties šai spējai, Stīvs bija tik veiksmīgs. Viņš apzināti mainīja realitāti tā, lai citi spētu paveikt neiespējamo, un tieši to viņi arī paveica. Es nekad nejutu, ka Stīvs būtu mani speciāli maldinājis, tomēr es centos pārbaudīt katru viņa stāstu. Pavisam kopā es novadīju vairāk nekā 100 intervijas. Stīvs Džobss pats mani mudināja uzklausīt pēc iespējas vairāk cilvēku, ne tikai pieņemt viņa versiju. Tā bija viena no Stīva daudzajām pretrunām. Viņš varēja sagrozīt realitāti, bet tai pat laikā bija nežēlīgi atklāts. Viņš man lika saprast atklātības svarīgumu, un tāpēc grāmatā nav nekādu izskaistinājumu vai noklusējumu.
Kā notika intervijas ar Džobsu? Vai jūs uzdevāt jautājumus, vai viņš vienkārši runāja?
Aizaksons: Es uzdevu pavisam nedaudz jautājumu. Mēs devāmies pastaigās vai braucienos, vai sēdējām viņa dārzā, es izvēlējos tēmu un ļāvu viņam par to runāt. Pat mūsu formālākajās tikšanās reizēs Džobsa viesistabā, es vienkārši uzklausīja Džobsa stāstīto. Viņam patika atcerēties notikumus, un viņš varēja kļūt ļoti emocionāls, it īpaši runājot par cilvēkiem, kurus apbrīnoja vai nicināja.
Stīvs Džobss bija ietekmīgs cilvēks un ātras dabas cilvēks, kas varēja arī viegli apvainoties. Vai bija viegli pierunāt cilvēkus būt atklātiem par Džobsu? Vai viņi to darīja labprāt un nebaidījās pateikt par viņu ko sliktu?
Aizaksons: Par Stīvu labprāt runāja visi. Katram bija savs stāsts par Džobsu, un cilvēki tajos labprāt dalījās. Pat tie, kas stāstīja par Stīva skarbo apiešanās manieri, minēja, cik viņš spēja būt iedvesmojošs.
Džobss bija kontrkultūras un budisma piekritējs. Tai pat laikā viņš bija biznesmenis miljardieris ar personīgo lidmašīnu. Vai Džobsa pretrunīgums veicināja viņa panākumus?
Aizaksons: Stīvs bija pilns ar pretrunām. Viņš bija kontrkultūras dumpinieks, kas kļuva par miljardieri. Pats izvairījās no materiālām lietām, tomēr radīja priekšmetus, ko citi iekāroja. Dažās intervijās Stīvs runāja par savu iekšējo pretrunu cīņu. Tomēr tieši kontrkultūras pārliecība plus mīlestība, ko viņš izjuta pret elektroniku un uzņēmējdarbību, bija atslēga Apple ražoto produktu panākumiem. Tie bija mākslinieciskuma un tehnoloģiju sakausējums.
Džobsa komunikācijas spējām bija slikta slava. Kā jums ar viņu izdevās saprasties?
Aizaksons: Man viņš patika, un viņš mani iedvesmoja. Es zināju, ka Stīvs var arī būt nelaipns un skarbs. Šīs lietas neizslēdz vien otru. Kad tikko bija iznākusi grāmata , daudzi to ātri un pavirši izlasīja un koncentrējās uz vietām, kur aprakstīts Džobsa tiešums un skarbums pret cilvēkiem. Bet tā ir tikai puse patiesības. Laimīgā kārtā tad, kad cilvēki kārtīgi izlasīja grāmatu, viņi saprata, par ko ir runa. Stīvs varēja būt neiecietīgs un rupjš, bet tikai tāpēc, ka viņa dzinējspēks bija kaislība pret darbu un perfekcijas meklējumi. Stīvam patika, ja cilvēki viņam iebilda, viņš mēdza sacīt, ka, lai būtu viņa komandā, viens no priekšnoteikumiem bija brutāla atklātība. Un komandās, kuras izveidoja Stīvs, cilvēki bija ārkārīgi lojāli Džobsam un iedvesmojās no viņa.
Vai jūs domājat, ka viņš bija ģēnijs?
Aizaksons: Džobsam piemita ģeniāla spēja savienot mākslu un tehnoloģijas un doties nezināmajā, uzticoties tikai savai intuīcijai un iztēlei. Vēl viņš prata radīt emocionālu saikni ar cilvēkiem sev apkārt un Apple klientiem.
Vai viņš kaut ko arī nožēloja?
Aizaksons: Jā, un arī par to Stīvs runāja intervijās. Piemēram, viņš nožēloja, kā bija izturējies pret savu pirmo draudzeni, kad viņa gaidīja bērnu. Toties Džobss bija no sirds apmierināts par radošuma garu, ko bija ielicis Apple principos, kā arī par ģimenes un kolēģu uzticību un lojalitāti.
Kāds, jūsuprāt, ir viņa atstātais mantojums?
Aizaksons: Stīva Džobsa atstātais mantojums ir transformētas septiņas biznesa sfēras: personālie datori, animāciju filmas, telefoni, planšetdatori, e-grāmatas un mazumtirdzniecības veikali. Viņa mantojums, kā viņš pats izteicās ”Think Different” reklāmas kampaņā, ir atgādināt, ka cilvēki, kas ir gana neprātīgi, lai domātu, ka spēj izmainīt pasauli, ir tie, kuri to paveic.
(Intervija no Amazon.com)
Par autoru:
Valters Aizaksons Espenas
Institūta ģenerāldirektors, bijušais CNN valdes priekšsēdētājs un
žurnāla Time galvenais redaktors. Viņš ir sarakstījis
vairākas biogrāfijas: Einstein: His Life and Universe; Benjamin
Franklin: An American Life; and Kissinger: A Biography, un ir bijis
līdzautors The Wise Men: Six Friends and the World They Made.
Valters Aizaksons dzīvo Vašingtonā, ASV, ar sievu un
meitu.
Foto: Patrīcija Gilberta (Patrice Gilbert)
