Manā lasīšanas listē latviešu fantāzijas autoriem vienmēr ir
rezervēta īpaša vieta. Ja kāds darbs iznāks, un es to pamanīšu, tas
uzreiz nonāks saraksta augšgalā. Šīs grāmatas iznākšanu es pamanīju
laikus un, pateicoties Zvaigzne ABC, tiku pie “Rakstu
vācēja ceļa” eksemplāra ātri.
8000 gadu tālā nākotnē zeme ir sadrumstalota daudzās sīkās
valstiņās. Vienā no tām Impērijā valsts centrālais uzdevums ir
rakstu vākšana. Tiek vākta informācija no visām pasaules malām, un
iegūtās zināšanas tiek glabātas milzīgā tornī, kas slejas tuksneša
vidū. Tas atrodas pilsētā Literā, kurā valda bibliotekāri.
Informācijas iegūšana tiek uzticēta rakstu vācējiem, kas savā ziņā
ir profesionāli ceļotāji, karavīri, nedaudz burvji un slepenie
avoti. Labākajam no tiem Tagobertam tiek uzdots pavisam dīvains
uzdevums – pārbaudīt kādu senu leģendu par dīvainu informācijas
nesēju un atgādāt to uz Impēriju.
Nevienu no iepriekšējiem autora darbiem man vēl nav nācies lasīt.
Šo grāmatu es liktu pie kvesta žanra, kurā sajauktas gan fantasy,
futuroloģija un zinātniskā fantastika. Galvenajam varonim ir
uzdevums un ceļojums uz galamērķi. Ceļojumu autors izmanto, lai
iepazīstinātu lasītāju ar savu pasauli. Pasaule izveidota tīri tā
neko, daudzas un dažādas valstis, slepeni un vēl slepenāki ordeņi,
kas vada vēstures gaitu. Piedzīvojumi uz katra stūra, un pat
pieredzējušam rakstu vācējam, kas daudzus gadu desmitus pavadījis
ceļojot, nākas sastapties ar vēl neredzētiem un nedzirdētiem
brīnumiem.
Grāmatas lasīšana ir aizraujoša, izlasīju to vienā paņēmienā.
Uztvēru kā fantastikas ceļojuma aprakstu, kurā dots ieskats dažādās
eksotiskās zemēs ar dažādu tehnoloģiju attīstības līmeni. Slepeno
portālu sistēma ir tehnoloģija, kuru vajadzētu ieviest arī mūsu
pasaulē.
Galvenais varonis Tago kā personība ir visai vienkāršs. Dara, ko
liek, mērķis pāri visam. To var izskaidrot ar Impērijā valdošo
verdzības iekārtu, un arī Tago reiz sācis karjeru kā parasts vergs.
Cik var, cenšas netieši ietekmēt progresu. Viņam nācies ceļot un
redzēt citas zemes, kur dzīve ir daudz labāka. Impērijas
bibliotekāri savukārt cenšas progresu dozēt un iesaldēt valsti
noteiktā attīstības līmenī – vēlīnos viduslaikos. Grāmatas beigās
gan viņas pasaules uzskats mainās, bet pārsteidz, ka tik
vēlu.
Mans ieteikums autoram būtu nākotnē nedaudz vairāk piestrādāt pie
savas pasaules sīkumiem. Manas galvenās iebildes ir, ja zeme tagad
ciestu atomkarā, tad daļa enerģētisko resursu nemaz nebūtu tik
viegli pieejami kā mūsu senčiem. Slepenā ordeņa cenšanās ierobežot
progresu, noslepenojot no citurienes iegūtās zināšanas ir
bezjēdzīgs process, jo pārējās valstīs nekas no tā nemainās. Cik
var noprast Impērija neskatoties uz savu nosaukumu, ir tikai
puteklītis kopējā kartē. Tāda izolēšanās no progresa ātri
iznīcinātu Impērijas varas pamatus. Neskatoties uz visu to pasaule
man patika un lidojošās pilsētas, nemaz tik bieži nav sastopamas
pat fantasy žanrā, kas nespecializējās fejās.
Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, labs lasāmais. Ja patīk ceļojumi un
piedzīvojumi pa izdomātām pasaulēm, izlasīsies ātri un gribēsies
vēl. Autoram gan vajadzētu piestrādāt pie saviem varoņiem, lai tie
šķistu dzīvelīgāki un nebūtu kā figūriņas, kurus bīda pa laukumu.
Daudz ko arī atdotu, ja autors būtu ielicis grāamtas iekšējos vākos
savas pasaules karti ar Tago ceļu. Es jau saprotu, ka tā ir vesela
māksla izveidot reālistisku karti, bet tās vienmēr lasītāju priecē.
Autora mājaslapa atrodama šeit.
Ints Valcis, asmodeus.lv, 05.03.2014.
