Šķiet, ka no Stīvena Kinga darbiem nelasīti ir palikuši tikai
divi – Lizijas stāsts un Melnā māja. Arī
Keriju es jau biju lasījis, tiesa gan krievu
valodā un pērnā gadsimta beigās. Tomēr, kad uzzināju, ka darbs
pārtulkots arī latviešu valodā radās vēlme to izlasīt vēlreiz.
Sadarbībā ar Zvaigzni ABC šī grāmata nonāca manos nagos.
Kerija Vaita ir tipiska Stīvena Kinga stāsta galvenā varone.
Meitene, kas uzaugusi vidē, kurā lielākā daļa cilvēku viņu ienīst
vai izturas vienaldzīgi. Kerijas māte ir reliģioza sektante, un
bērns viņai kalpo tikai kā atgādinājums par viņas grēkiem. Arī
skolā Kerijai neklājas labāk, viņa ir atstumtā, jo lāgā neiederas
nevienā kompānijā. Un nebūtu jau nekā, par ko lāga rakstīt, ja vien
Kerijai nepiemistu īpašas spējas.
Keriju varētu ierindot starp tipisku stāstu, kas dramatiskā veidā
atspoguļo jauniešu attiecības skolā un ārpus tās, ņemot vērā viņu
prioritātes. Prioritātes ir pavisam vienkāršas – būt slavenam savā
grupiņā vai vismaz būtu kādā barā. Kerijai tas viss ir liegts,
pateicoties savai mātei viņas pasaules uzskatu varētu raksturot kā
dīvainu. Toties viņai jau no bērnības piemīt dīvainas spējas, kuras
paranormālo fenomenu pētnieki sauktu par telekinēzi, pirokinēzi,
materializāciju, rīkstniecību un telepātiju. Līdz šim šīs spējas
izpaudušās epizodiski, taču pēc pirmajām mēnešreizēm tās kļūst
kontrolējamas. Tieši šīs spējas ir tās, kas ļauj Kerijai atriebties
saviem pāridarītājiem, tas ir visai pilsētiņai.
Darbs sarakstīts tipiskā Kinga stilā, atstumtajam galīgi neiet, un
tad notiek pavērsiens, kas paceļ viņu saulītē, lai ļautu tam
izbaudīt pāris laimes mirkļus un tad atkal nogāzt lejā tumšā
bezcerībā. Citos stāstos viņa reizēm ķepurojas atkaļ uz augšu. Šajā
nē, te galvenais tēls ir pārāk emocionāli nestabils, lai ar ko tādu
samierinātos. Grāmata sarakstīta kā stāstījums no par notiekošo un
papildus vēl pievienoti dažādi izvilkumi un citāti no fiktīvām
grāmatām un avīzēm, lai piešķirtu stāstam autentiskuma piegaršu.
Nezinu kā citiem, bet uz mani tādas lietas strādā, ja tiek
piesauktas izdomātas grāmatas vai viltus avīžu raksti, man tas
liecina par autora rūpību un pārdomātu darbu.
Ir maz tādu Kinga darbu, kurus es vēl neesmu lasījis, un Kerija
noteikti nav manā top desmit sarakstā. Darbs ir labi un pārdomāti
uzrakstīts, personāži ir labi izstrādāti un pat tie, kas tikai
ieskicēti šķiet dzīvi cilvēki. Tomēr tas Apokaliptiskais iznākums
ir nedaudz par šerpu. Arī pats Kings esot bijis izbrīnīts, ka
viduvējs stāsts par meiteni ar mēnešreižu problēmām ir tas, kas
atnesis viņam slavu un naudu.
Es grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, lasās jau ātri un sižets arī
aizrauj, tomēr kaut kādu līdzjūtība pret galvenajiem varoņiem man
tā arī neradās. Varbūt problēmas bija pārāk amerikāniskas un
septiņdesmitajiem gadiem pārāk raksturīgas.
Ints Valcis, http://asmodeus.lv, 31.12.2012.