Tiešām brīnums, bet tāds zinātniskās fantastikas tārps kā es
nemaz nebija šo grāmatu izlasījis. Nē, nu nav jau tā, ka neko
nebūtu dzirdējis par autori, kurš gan nav lasījis Jūrzemes burvja
ciklu. Ir nācies lasīt vēl pāris viņas darbus, un vispārēja
informācija par viņas darbu lielākajiem cikliem man bija. Tā kā
Zvaigzne ABC bija izdevusi šo grāmatu latviešu valodā, tad
vienkārši nevarēju atturēties un izlasīju “
Tumsas kreiso roku ”.
Šī grāmata ir piederīga tā saucamajam Hainiš Ciklam, kurā ietilpst
sešas noveles un septiņpadsmit stāstiņi. Šo ciklu caurvij stāsts
par kādu starpgalaktiku civilizāciju, kas nometinājusi cilvēkus uz
daudzām planētām Zemi ieskaitot. Tomēr pēc šīs civilizācijas
sabrukuma saikne starp pasaulēm pazudusi, un tikai tagad Ekumene
mēģina savākt visas pasaules vienotā saimē.
Planēta Ziema, pašu iezemiešu valodā saukta par Getenu, ir
astoņdesmit ceturtā planēta, kura ir Ekumenes kandidāte.
Iekļaušanas procesam ir noteiktas tradīcijas, un viena no tām ir,
ka sūtnis uz planētu dodas viens pats. Šis sūtnis ir Dženli Ai,
kura uzdevums ir pārliecināt Getenas iedzīvotājus iekļauties
Ekumenē.
Viss jau būtu pavisam vienkārši, ja vien Getenas iedzīvotāji nebūtu
androgīni jeb cilvēki, kuriem nav tāda jēdziena kā vīrietis vai
sieviete. Viņiem dzimums ir cikliska padarīšana, tas viss nedaudz
traucē sūtnim izprast vietējos cilvēkus, jo mēs visu savu saskarsmi
esam pieraduši klasificēt šajās kategorijās. Arī vietējā valdība
nebūt neraujas uz Ekumeni, viņi riskē ar savu reputāciju, noticot
meliem viņi iedragās savu šifgretoru. Kad Dženli Ai šķietamais laba
vēlētājs, un premjerministrs Estravens tiek patriekts no valsts kā
nodevējs, situācija saasinās, un nākas meklēt jaunus ceļu.
Šie jaunie iespēju meklējuma liek Ekumenes sūtnim doties ceļā un
iepazīt Ziemas pasauli ar visām tās niansēm. Gan tehnoloģiju
stagnāciju, gan telepātiem, parastos iedzīvotājus, viņu attieksmi
pret dzīvi. Šī grāmata nelutina ar kauju aprakstiem, kariem un
konfliktiem. Iespējams, tāpēc ka uz Ziemas netiek nodalīts
vīrišķais un sievišķais. Visi konflikti te tiek risināti ar
politiskām metodēm, kas Zemes iedzīvotājam ne vienmēr ir saprotami.
Toties šeit dominē galveno varoņu mēģinājumi izprast pilnīgi svešu
kultūru. Lai arī šeit ir gan monarhija, gan padomju birokrātija,
tās tomēr nav tādas kā uz Zemes. Liels uzsvars tiek likts arī uz
vietējo reliģiju, Viens no tiem Handdara ir Taoisma paveids, otrs
Jomešta balstās uz vēlmi iegūt absolūtu informāciju.
Kopumā grāmata ieinteresēja, un domāju, ka pāris gadu laikā tiks
izlasīts viss šis cikls. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Pirmkārt,
par veco labo zinātnisko fantastiku, kur kosmosa kuģi netiek
izmantoti tikai pasaulei. Otrkārt, par detalizēto pasauli, kas spēj
aizraut lasītāju un likt padomāt .
Ints Valcis, http://asmodeus.lv, 12.09.2012.