Tas rakstīts kā astoņdesmitgadīgās Herbjorgas Marijas Bjornsones
monologs. Viņa ir piedzīvojusi tik daudz, ka pietiktu vairākiem
mūžiem. Tā ir nesaudzīgi skarba, brīžiem ciniska, brīžiem
viegli sentimentāla gremdēšanās atmiņās, kur nebeidzami košā,
brīžiem žilbinoši skaidrā, brīžiem ar nodomu sapiņķētā, bet vienmēr
labi redzamā un nolasāmā rakstā savijas personības biogrāfija un
pasaules vēsture.
Herbjorgai Marijai ir astoņdesmit gadu, viņa viena pati nīkst
garāžā ar portatīvo datoru un rokasgranātu atbalstam un drošībai.
Plaušu emfizēma piekalusi viņu gultai, tomēr viņa nav gatava
dienišķo cigarešu daudzumu mainīt pret skābekļa balonu, kurš
noteikti atvieglotu viņas dienas. Spītīga un moža, viņa
gremdējas atmiņās, savijot tās ar gauso un vienmuļo
ikdienu.
Ikdienišķas situācijas un nejaušības tajās iegūst makabri liktenīgu
nozīmi. Tajā gan nejūt nekādu pārspīlējumu, vien pieļāvumu, ka
ikviens lēmums nes sekas. “Pašam formastērpam jau kaujā arī nebija
nekādas nozīmes; karā visi ir brāļi, visi ir ienaidnieki:
vienīgais, kas visiem ir svarīgi, – palikt dzīviem. Tētis cīnījās
tikai un vienīgi par sevi,” apgalvo Herbjorga. Tomēr romāna gaitā
izrādās, ka šī mundiera maiņa un sekojošais ceļojums tālāk noved
pie kādas baisas epizodes Berlīnē, pašās kara beigās. Viena
cilvēka mūžā ir iespējams itin viss, ja vien dzīve turpinās, saka
Herbjorga. Un viņa bauda līdz pat beidzamajām stundām, iekšēji
atkailinādamās tā, kā to spēj vien cilvēks, kurš par citu domām
nedod ne cigaretes nodeguli.
Šī neticamā
romāna izveidē lieliski kombinējas Halgrīma
Helgasona oriģinalitāte un stāstnieka jauda. Augstu vilni sit
humors, intuīcija un ironija, kad viņš izvadā Herbjorgu no
mazapdzīvotiem Islandes nostūriem līdz kara plosītajai Eiropai un
pat tālāk pasaulē, pirms viņa atgriežas, lai pastāstītu mums
stāstu, kurā netiek taupīts neviens un nekas. Grāmatas tulkotājs
Dens Dimiņš: “Pravietisks, mūsdienīgs, izziņu bagātinošs romāns 155
nodaļās ar gandrīz 400 zemsvītras piezīmēm.”
Halgrīms Helgasons (Hallgrímur Helgason)
pirmo romānu uzrakstījis 1990. gadā. Viņa spalvai pieder arī “101
Reikjavīka” un “Vētru zeme”, pēc kuru motīviem tapušas filmas.
Autoram vairākkārt piešķirta Islandes literatūras balva.
Grāmatas izdošanu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā
Eiropa”.
Pieejama arī e-grāmata.
No islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš.
