23 stundas... Tas ir tieši tik daudz laika, cik man vajadzēja
šīs grāmatas izlasīšanai. Pieņemu, ka, ja es nebūtu mamma 2
rezgaļiem un darbi mani nerautu uz pusēm, šis laiks noteikti būtu
bijis vismaz uz pusi īsāks. Lauras Dreižes
"Danse Macabre" triloģijas
noslēdzošā daļa ir tieši tik laba, cik īss ir tās
lasīšanai patērētais laiks.
Par otro daļu (
"Zem mākslīgām zvaigznēm" ) rakstīto atsauksmi
noslēdzu ar cerību, ka triloģijas beigās autore atdos Viktorijai
viņas spēcīgo raksturu un cīņas sparu. Ja es nezinātu, ka
triloģijas noslēgums ticis uzrakstīts kādu laiku atpakaļ, es
domātu, ka autore ir uzklausījusi manus iebildumus, jo trešajā daļā
Viktorija Elingtona atkal ir spēcīga un pārgalvīgi dulla jauna
sieviete, kas cīnās par to ko ieņēmusi galvā.
Sižets ir ļoti spraigs. Taniels Glāss ir zudis. Viktorija ir
pārliecināta, ka viņas sirds vīrietis ir pagalam, tādēļ visu
enerģiju velta tam, lai iemācītos dzīvot bez viņa un atrastu
risinājumu kā glābt Augšlondonas pamazām krītošās platformas. Kopā
ar korsāriem Viktorija iemācās būt patstāvīga norūda savu raksturu.
Viņa vairs nav tikai jauna sieviete, kura grib, bet pamazām kļūst
par tādu, kam ir gana izturības, lai cīnītos par to, kas patiesi ir
svarīgs.
Pamazām sarežģījoties situācijai, Augšlondonas platformas
pakāpeniski krīt. Ar to viss vēl nav gana, jo Viktorija uzzina, ka
Tanielu ir iespējams glābt, dodoties uz mirušo valstību un
atpestījot mīļoto no elles.
"Grāmata vienam elpas vilcienam". Tā šķiet es varētu nodēvēt šo
L.Dreižes literāro darbu. Ir grāmatas, kuras lasot esi
aizkaitināts, ja lasīšana kaut kāda iemesla dēļ ir jāpārtrauc,
savukārt, lasīšanu pārtraucis, visu laiku domā par to, kaut varētu
ātrāk pie tās atgriezties. Nu lūk, tā tas man bija ar šo grāmatu.
Šoreiz visu sarežģīja apstāklis, ka lasīšanai biju izvēlējusies
e-lasītāju, jo tam nevar tik vienkārši pāršķirt lapas uz priekšu un
uzzināt kā viss atrisināsies, tāpēc vajadzēja vien audzināt savu
pacietību un gaidīt stāsta atrisinājumu soli pa solim.
Vienīgais, kas man pietrūka, bija kādās 50 papildus lappuses
grāmatas noslēgumā. Trīs daļas lasītājs pamazām virzās pretī tam,
lai noskaidrotu, kas tad tur īsti būs ar Augšlondonas dzinējiem un
platformas krišanu no vienas puses, un Viktorijas un Taniela
attiecībām no otras puses. Tomēr, kad beidzot lasītājs ir
sasniedzis gaidīto un gatavojas sataisīt tēju, lai izbaudītu
grāmatas saturisko kulmināciju, viss diezgan ātri noskaidrojās un
izbeidzas. Pietrūka man tās Viktorijas un Taniela kopā būšanas
cilvēciskā veidolā, un tāda kārtīga Londonas glābšanas misija. Ja
jau trīs grāmatas daļas tā Londona pamazām krita, tad gribējās arī
tādu kārtīgu finālu.
Tas gan nemaina faktu, ka šī grāmatas daļa bija sižetiski ļoti
spraiga, aizraujoša un patiesi lieliska. Ja otrajā daļā jutos
nedaudz kā zaudējusi to, kas pirmajā daļā iepatikās, tad tagad to
atguvu ar uzviju. Mans ideālais "Danse Macabre" variants būtu bez
sērijas vidū esošā Viktorijas mulsinošā pērtiķēna izgājiena, bet
kārtīgi garumā pastieptu noslēdzošo grāmatas daļu.
Tomēr tas nemaina faktu, ka "Debesu lauskas" ir lieliska daļa no
ļoti labas latviešu fantāzijas triloģijas. Trešajai "Danse Macabre"
daļai lieku 5/5, jo, lai arī ir vietas un lietas,
kam varētu piesieties, grāmata mani faktiski aprija.
Ivita Pelnēna, ivitas-blogs.com, 5.11.2015.