Pēc romāna izdošanas vairākus gadus aktīvi publicējusies
literatūrai un sabiedriskajai domai veltītos medijos, prozas
pasaulē autore atgriežas ar pēdējo gadu laikā daudzu latviešu
rakstnieku iecienīta žanra – īsprozas krājuma – pieteikumu. Krājumā
“Vientulības ministrija” ietvertie stāsti
skaudri un precīzi atspoguļo jauna, talantīga cilvēka
redzējumu uz mūsdienu Latvijas sabiedrību, kultūras dzīves
aktualitātēm, visapkārt valdošo liekulīgumu, bet visvairāk
– uz cilvēku savstarpējo attiecību problemātiku un eksistenciālo
trauslumu.
Sabīnes Košeļevas stāstu varoņi mīt dažādos vietās un laikos un nav
savstarpēji saistīti, taču visus vieno vientulība, ko katrs no tiem
izjūt atšķirīgi un aiz citiem iemesliem, tādējādi iezīmējot
(ne)mainīgas tendences mūsdienu sabiedrībā. Stāstu varoņi ir
stereotipu un baiļu valgos dzīvojošas jaunas sievietes, mīlētāji,
kāda veca sieviete, kāds piecgadīgs zēns, nerealizējušies vīrieši,
smagi slima meitene un “vientulības ministre”; personāžu dzīves
situāciju ainas atklāj to atsvešinātību no dzīves, cilvēkiem un
sevis. Šādi radies arī krājuma nosaukums “Vientulības ministrija”,
kas ir arī pēdējā stāsta nosaukums. Pēdējais stāsts ir sava veida
atslēgas teksts visiem pārējiem: tajā visu krājuma stāstu varoņi
satiekas vienā laikā un telpā un beidzot ir spiesti runāt par savu
vientulību, tādējādi ļaujot ikvienam apzināties, ka atsvešinātību
ir iespējams mazināt, ja vien uzdrīkstamies, piedalāmies un
atklājamies; šādu transformāciju beigās piedzīvo arī galvenā
varone.
Kaut gan Sabīnes Košeļevas proza nevainojami iekļaujas patlaban
uzplaukušajā rakstnieču (Daces Vīgantes, Janas Egles, Ingas Gailes
un citu) koptajā mūsdienīgas īsprozas balsī, taču viņas
stils ir arī unikāls: vienlaikus dokumentējoši precīzs un liriski
piesātināts, tas padara autores darbus tuvus vairāku paaudžu, bet
jo īpaši jauniešu auditorijai.
Pieejama arī e-grāmata.
