Džeina Šteinberga savu rakstītājas talantu ir noslīpējusi žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un reklāmā, kā arī sevi pierādījusi ar īsstāstiem, kas iekļauti krājumos “Zilie jūras vērši” un “Piena ceļa dvēseles”. Iespējams, tieši šī pieredze ļāvusi savērpt niansētu, trāpīgā valodā sarakstītu darbu, kurā nav nekā lieka. To var ātri izlasīt, bet tas vēl ilgi rosinās pārdomas un, kā norāda rakstniece Dace Rukšāne, pat fantastikas nelasītājiem liks pārvērtēt savus skeptiskos priekšstatus par šo žanru.
Foto: Agita Želtkovska
“Lasītāja” vēsta par iespējami netālu nākotni
un vidi, kas, lai arī mainījusies, joprojām ir atpazīstama – un
varbūt tieši tāpēc šķiet stindzinoša. Zinātniekiem ir izdevies ar
kvantu skaitļošanas palīdzību pastiprināt cilvēku smadzeņu
kapacitāti, un pasaules varenie to izmanto, lai nostiprinātu savas
politiskās un ekonomiskās pozīcijas. Ir radītas Lasītājas:
satriecoši skaistas meitenes – mašīnas, kuras spēj apstrādāt
informāciju ātrāk un pilnīgāk par jebkuru datoru. Prestižā
darbavieta nodrošina visu, kas nepieciešams bezrūpīgai dzīvei…
vismaz tā Anna uzskata, līdz šķietami nenozīmīga tehniska kļūme
liek noprast, cik augsta ir bijusi šīs dzīves cena. Ko īsti viņa ir
pret to iemainījusi? Un vai tas maz ir bijis apzināts lēmums?
Meklējot atbildes, Anna nokļūst arvien dziļāk greizo spoguļu
labirintā, kur nekas nav tāds kā izskatās un uzticēties nevar
nevienam – varbūt arī pati sev.
Rakstniece Ilze Jansone uzsver, ka “Lasītāja” ir “nedaudz biedējoša
fantāzija par brīdi, kad tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka
sāk nomākt cilvēcīgumu, turklāt romāna tekstā meistarīgi ievīti
mūsdienās arvien aktuālāki jautājumi. Vai ir svarīgi zināt, no
kurienes tu nāc un kādas ir tavas saknes? Kur ir ētiskā robeža, kas
ļauj vadīt un pārvaldīt cilvēku dzīves ar tehnoloģiju vai, teiksim,
sociālo tīklu algoritmu palīdzību? “Lasītāja” lieliskā un viegli
uztveramā latviešu valodā vēsta par cīņu, mīlestības nojautām un
sevis meklējumiem. Tomēr fonā nemitīgi plaiksnī viens no
lielākajiem cilvēces neatbildētajiem jautājumiem, proti, jautājums
par labo un ļauno. Atbildi tekstā nāksies meklēt katram pašam, jo
romāna varoņiem tā diez cik viegli rokā nedodas”.
Romāna vizuālo noformējumu veidojusi māksliniece Natālija
Kugajevska.
Pieejama arī e-grāmata.
