Vērīgs skatījums uz apkārt notiekošo, rosīgs prāts un
zināšanas rakstniecībā – tas viss ļāvis autorei jau mācību laikā
Latvijas Literārajā akadēmijā radīt vairāk stāstu, nekā bija
iespējams iekļaut pirmajā grāmatā. Tāpēc, šos stāstus
papildinot ar jauniem, drīz vien tapa otrais stāstu krājums –
“Sainis” .
Grāmatā ietvertajos darbos jūtams jau pazīstamais rakstnieces
rokraksts – tie ir skarbi stāsti par neikdienišķiem cilvēkiem,
kuriem nav sveša vientulība, bailes, cīņa par izdzīvošanu, vainas
apziņa. Taču šajā krājumā autores radošais gars gājis vēl
tālāk – gadu gaitā sakrātie reālās dzīves vērojumi papildināti ar
tēliem un notikumiem no fantāzijas, pat mistikas pasaules, tā
ļaujot lasītājam ieiet vēl dziļāk rakstnieces domu un ideju
pasaulē.
Krājuma vadmotīvs, kas saistīts ar saiņa tēlu, ir slogs, ko
cilvēkam uzliek paša izvēlēta vai citu uzspiesta sociālā loma
sabiedrībā. Sainis – tā ir nasta, bagāža, ko cilvēks jau kopš
bērnības nes sev līdzi, velk cauri dzīvei, pats bieži vien
nesaprotot, kāpēc to dara un uz kurieni savu nešļavu stiepj. Ne
velti titulstāsta galvenais varonis (ja par tādu neuzlūko pašu
saini), nonācis neparastā situācijā, pie sevis spriež: “Esmu jau
tik ļoti apradis ar šo pavadoni, ka man pat negribas vairs teikt –
tas. Drīzāk jau viņš. Kāpēc gan sainis nevarētu būt viņš? Pēkšņi
atskārstu, ka pavadonis patiesībā esmu es. Saiņa pavadonis.”
Jāpiebilst, ka Dženas Andersones literāro devumu par gana vērtīgu
atzinis arī Valsts kultūrkapitāla fonds, piešķirot grāmatas
“Sainis” izdošanai savu finansējumu.
Pieejama arī e-grāmata.
