Grāmata ir ļoti patiesa, izstāstot, kā jauna meitene
izaug par elegantu sievieti un spēcīgu personību. Tomēr šis darbs
nav autobiogrāfija. Galvenās varones pieredze izmantota,
lai ilustrētu, kā veidojušās viņas pārliecības un attieksme pret
dzīvi. Elita par savu vadmotīvu ir pieņēmusi samuraju 10. bausli,
un tas vēsta: “Viss, kas ar tevi notiek, ir tev vajadzīgs”.
Garīgie meklējumi Elitu ved tālu projām pasaulē, un, mājās
pārnākot, viņas personība ir vēl spēcīgāka. Grāmatā teikts: “…man
vienmēr ir bijusi sava vīzija. Man nekad nav bijis svarīgs
rezultāts, bet gan virzība. Jo bez virzības nav attīstības.”
Līdztekus autores pašattīstības meklējumiem grāmata ir
interesanta arī ar sava laika un noteiktas sabiedrības daļas
atspoguļojumu, tikumu un paradumu, modes un sadzīves
aprakstiem. Tajā aptverts gana plašs laika posms no
pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākuma līdz gadu tūkstošu
mijai. Tāpat ir interesanti sekot līdzi, kā, mainoties valsts
iekārtai, mainās viss: kādas jaunas prioritātes izvirzās
sabiedrībā, par ko cilvēki uztraucas un pēc kā tiecas.
Grāmatas nosaukums
“Astoņas mīlestības” provocē domāt, ka šis nu
būs viens mīlas kaislību pilns stāsts. Taču paralēli tam romānu
caurvij atklāsmes par cita veida ļoti nozīmīgām mīlestībām. Elita
grāmatā aicina: Nemainīsim citus, mainīsimies paši. Tikai pieņemot
pārbaudījumus, ko uzliek dzīve, ir iespējams sasniegt harmoniju.
Dzīves jēga ir pati dzīve, veidota no piepildītiem mirkļiem.
Grāmatas noformējumam ir izmantota grāmatas autorei Elitai
Drākei ļoti nozīmīga mākslinieces Ivetas Tirzītes glezna, kura
tēlaini pauž romāna prototipa tiekšanos pēc dziļuma, gaismas un
skaidrības. “Dzīves patiesība ir šāda: ja ir daudz
pārbaudījumu, vienmēr līdzās ir kas tāds, kas dod prieku. Viss
atkarīgs no tā, ko paši izvēlamies – saskatīt pozitīvo sev apkārt
vai ļauties negācijām un sevis žēlošanai. Ja dzīvojam saskaņā ar
sevi, katru rītu mostamies laimīgi, sakot paldies.”
Pieejama arī e-grāmata.
