Bērnība un skolas gadi Tukumā, studijas Rīgas Medicīnas
akadēmijā. Jaunu tehnoloģiju izstrādes, piedalīšanās zinātniskās
konferencēs. Latvijas Tautas fronte. Tad mūža svarīgākais
notikums autora vērtējumā – G. Andrejevs tiek ievēlēts par Latvijas
Augstākās Padomes deputātu un 1990. gada 4. maijā kopā ar citiem
balso PAR Latvijas Republikas valstisko neatkarību.
“Beidzot! Jāatzīstas, ka personālā balsojuma protokola lasīšanas
laikā es biju tā koncentrējies, gaidot savu uzvārdu un manis
izdarītā balsojuma apstiprinājumu, ka neieklausījos no ārpuses
nākošajā troksnī līdz brīdim, kad tauta bija pārliecinājusies par
Deklarācijas pieņemšanai nepieciešamā deputātu skaita –
simttrīsdesmit otrā par – sasniegšanu un caur plaši atvērtajiem
sēžu zāles logiem izdzirdēju ārkārtīgi skaļu troksni. Tas mani it
kā atgrieza kopējā īstenībā, un prātā iešāvās doma – vai ārā nav
sākušās varas izraisītas represijas?! Taču tās bija vispārējas
gaviles par kritiskās robežas pārvarēšanu,” memuāros
raksta Georgs Andrejevs.
Seko ārlietu ministra amats, cīņa par Krievijas armijas
izvešanu no Latvijas. Bēdīgi slavenā čekas piecīšu sāga.
Atteikšanās no ministra amata un godavīra cienīgā atzīšanās... Tie,
kas atceras šo laiku, atceras arī G. Andrejeva atklāto vēstuli par
to, ka savulaik čekai devis parakstu par ārzemju komandējumu
atskaitēm. Vienlaikus G. Andrejevs atteicās no ārlietu ministra
amata. Tā bija godavīra cienīga atzīšanās cerībā, ka citi sekos
viņa priekšzīmei un sāksies vispārēja lustrācija. Ja citi nebūtu
nobijušies, mums šodien vairs nebūtu apnicīgo diskusiju par čekas
maisiem. Lai gan viņš palika vienīgais, lielākā daļa sabiedrības
nevis novērsās no viņa, bet cienīja vēl vairāk.
Pēc neilgas atgriešanās ārsta un mācībspēka darbā G. Andrejevs
saņēma piedāvājumu strādāt par Latvijas sūtni Kanādā. Pēc sūtņa
kadences beigām viņš kļuva par Latvijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas
Padomē, deputātu Eiropas Parlamentā. Un vienmēr tā bija nemitīga
cīņa par Latvijas interesēm, pret tās apmelotājiem un nedraugiem,
īpaši Krievijas Federāciju. Ja tai neizdevās pielikt kāju priekšā
Latvijas uzņemšanai ES un NATO, tad turpinājās bezgalīga un
apnicīga gaušanās par krievvalodīgo cilvēktiesību ierobežojumiem.
Un tos nācās nemitīgi atspēkot.
Latvija. Vēstures aizkulises. Nozīmīgi cilvēki. Mūžs, kuram
nav līdzīga.
Pieejama arī e-grāmata.
